Birža ir centralizēta tirgus vieta ar saviem tirdzniecības un norēķinu noteikumiem, kur vērtspapīru tirgus dalībnieki veic darījumus ar vērtspapīriem.
Biržu darbības pamatprincipi ir gadsimtiem seni, un to aizsākumi meklējami jau viduslaikos. Tad tirdzniecība starp pilsētām un valstīm bija lēna, tomēr cilvēki atrada veidu kā apmainīties ar precēm un ziņām par to, kur un kas ir nopērkams labāk un lētāk. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam iespēju apmainīties ar precēm un informāciju, tika veidoti pašreizējo biržu priekšteči – gadatirgi. Gadatirgi tika organizēti noteiktā, visiem zināmā vietā un laikā, kad sabrauca daudzi tirgotāji un pircēji. Tādējādi gadatirgū, noskaidrojot vairāku tirgotāju cenas, pircējs varēja noteikt konkrētās preces labāko cenu, kas apmierināja abas darījumā iesaistītās puses. Šādos gadatirgos tika ieviesti arī tirgošanās noteikumi, kurus ievērojot, tirgus dalībnieki varēja izvairīties no gadījumiem, kuros kāds dalībnieks krāpjas vai nevar izpildīt solījumus. Rezultātā pircējs varēja iegādāties preci, zinot, ka tā ir kvalitatīva, bet pārdevējs bija drošs par to, ka viņam samaksās.
Sapulcināt daudzos tirgus dalībniekus vienkopus bija izdevīgi visiem – gadatirgus organizatoram par ieguldīto darbu pienācās samaksa no katra tirgotāja, pircējam radās iespēja noskaidrot preču īsto cenu un iegādāties specifiskus produktus, kurus savā ciemā viņš iegādāties nevarēja, savukārt pārdevējam bija iespējams vieglāk un ātrāk izpārdot savu preču apjomu. Līdztekus preču apgrozībai, šādos gadatirgos pircējam un pārdevējam bija iespēja apmainīties arī ar informāciju. Tādējādi varēja noskaidrot arī to, kādas preces tirgū vēl ir nepieciešamas un par kādu cenu tās varētu pārdot. …
