Jau senajos laikos tirgotāji satikās noteiktās vietās un mainījās ar precēm. Tomēr vēl viduslaikos šāda tirdzniecība starp attālām valstīm un pilsētām bija lēna un neaktīva. Viduslaikos lielāko Eiropas pilsētu centrālajos laukumos notika organizēti gadatirgi, kuros varēja salīdzināt un noteikt labākās preču cenas. Salīdzinot ar mūsu dienām, šodienas biržas, pēc būtības, rada tādus pašus nosacījumus un nodrošina tādas pašas iespējas kā viduslaiku gadatirgi. Atšķirība ir vienīgi tāda, ka šobrīd tirgojamie produkti un tirgošanās nosacījumi ir citi, un šodien visiem biržu darbiniekiem obligāti nav jāatrodas vienkopus. Pietiek, ja darbinieka dators ir pieslēgts attiecīgajai sistēmai. Tomēr biržas kā centralizētas tirgus vietas ar īpašiem tirdzniecības un norēķinu noteikumiem būtība ir palikusi nemainīga cauri gadu simtiem.
Pirmie biržu darījumi saistās ar manufaktūru un ārējās tirdzniecības attīstību Itālijā 15. - 16. gs. un intensīvu vekseļu apgrozību Nīderlandē Briges pilsētā. Tirgotājiem bija neērti atrasties uz ielas vai kafejnīcās, kur parasti tika slēgti tirdzniecības darījumi un kārtotas citas komerciāla rakstura lietas, īpaši Marseļas tirgotāji īpaši pieprasīja sev tādu vietu, kas kalpotu tiem par tikšanās telpu. Pirmo reizi kaut kas līdzīgs biržai radās Briges pilsētā. Tur bija Van der Burse dzimtai piederoša viesnīca "Burse", uz kuru tirgotāji brauca, apmetās tajā, uzzināja jaunumus un slēdza darījumus. No šīs dzimtas vārda ir cēlies apzīmējums "birža".…