Secinājumi
Cirks ir kultūras mantojums, un tas būtu jākopj un jāsaglabā. Saprotams, ka Latvijā ir ceļojošie cirki, taču tos nevar pielīdzināt šai ēkai un vēsturei, ko cirka sienas tur sevī. Neraugoties uz cenām, cirks ir tā vieta, kur daudz cilvēku pulcējas izklaides nolūkos, it sevišķi ziemā, kad ārpus telpām cilvēki mazāk uzturas. Līdz ar to nepazaudēt Rīgas kultūras mantojumu ir tik svarīgi, domāju, ka tāpat kā teātra ēkas, noteikti ietver sevī daudz atmiņu cilvēkiem.
Cirks ir ne tikai izklaides vieta cilvēkiem, bet arī darba vieta citiem. Neskatoties uz visu pozitīvo, nevar aizmirst to, ka jāpievērš liela uzmanība tam kā treneri, dresētāji apejas ar dzīvniekiem, jo ir gaužām skumji apzināties, ka ne visi ievēro prasības un citreiz tiek nodarīts pāri dzīvniekiem. Es uzskatu, ka nebūtu nemaz slikti, ja cirkā uzstātos aizvien mazāk un mazāk dzīvnieku vai neuzstātos vispār, jo ir tik daudz krāšņu iespēju sataisīt grandiozu šovu, piemēram, ar akrobātiem, žonglieriem, dejotājiem un klauniem.
Krievu aktieris un teātra režisors Staņislavskis “Mana dzīve mākslā” sadaļā par cirku apraksta to kā bija bērnībā gaidīt šo lielo notikumu – lielo prieku par došanos uz cirku. Agrāk bija pieņemts īpaši pucēties, mūsdienās varam vērot, ka cilvēki ierodas arī ikdienišķās drēbēs un viņiem tas vairs nav tik unikāli jo cirks ir pieejams teju vai katru dienu un bez nekādām grūtībām var sadabūt biļeti. Domāju, ka būtu labi paliek pie vecajām vērtībām, cienīt citu darbu un dod pašiem sev nedaudz tās īpašās sajūtas ejot ārā uz kādu kultūras pasākumu, piemēram, cirku. Kultūras pasākumam, pēc manām domām, būtu jābūt ne tikai izklaidei, bet vietai, kas ļauj mums sajust mākslu, tādejādi vienmēr turpināt pilnveidot sevi un attīstīties. Uzskatu, ka visai iespējams, ka vēl pēc kāda gadsimta cirks jau būs sasniedzis citu līmeni un neatkarīgi no tā vai tas būs ar dzīvnieku piedalīšanos vai bez, cilvēki apmeklēs cirku.
…
