Ir sajūta, ka šobrīd par arhitektūru izsakās teju vai katrs — no profesionāļiem, potenciālajiem investoriem un pie varas tikušajiem ierēdņiem līdz pašmāju visziņiem. Līdz ar Ķīpsalas attīstības ideju publisko apspriešanu, šķiet, dialogs starp arhitektiem un sabiedrību ir sācies. Pašlaik ,,augstceltnes Rīgā’’ ir viens no visvairāk diskutētajiem tematiem, sakarā ar Rīgas attīstību tuvākajos gados. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienība, tiek projektētas jaunas augstceltnes, pie tam lielā daudzumā, jau tuvāko gadu laikā Rīgā būs aptuveni 40-45 jaunas augstceltnes. Var noprast, kad tuvākajos gados Rīgas izskats būtiski mainīsies. Šis augstceltnes tiek būvētas, gan kā dzīvojamās ēkas, gan kā biznesa centri. Šīs augstceltnes ir domātas arī tādēļ, lai Rīga varētu nostiprināties, kā Baltijas valstu reprezentācijas centrs. Bet vai vispār ir nepieciešamas šīs jaunās augstceltnes? Kādas sekas tās radīs apkārtējai videi un Rīgas tēlam kopumā? Kāds ir sabiedrības viedoklis? To darba autors centīsies noskaidrot. Darba autors šo tēmu izvēlējās tamdēļ, ka šī tēma ir ļoti aktuāla Rīgas iedzīvotājiem un tamdēļ, ka darba autors domā savu nākotni saistīt ar būvniecību.
Autors ir izvirzījis šādus galvenos uzdevumus:
Izpētīt Rīgas augstceltņu pagātni, tagadni un prognozējamo nākotni;
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret augstceltnēm, veicot aptaujas un intervijas;
Apskatīt Rīgas augstceltnes no pozitīvās un no negatīvās puses, atsevišķās vietās;
Darbā tiek izmantotas šādas pētīšanas metodes: Literatūras apskats, informācijas vākšana, intervijas, aptauja, rezultātu analīze, grafiskā analīze.
Darba uzbūve – darbs sastāv no divām daļām. Viena no tām ir teorija par augstceltnēm Rīgā, bet otra tiek veikta pētnieciskā ceļā, veicot aptaujas un intervējot būvniecības jomas speciālistus, sakarā ar šo tēmu.…
