Patstāvīgā darba tēma ir „Rīga latviešu literatūrā” un mērķis ir uzskatāmi parādīt kā dažādos literatūras žanros dažādi autori tēlo Rīgu.
Jebkuras tautas literatūrā ir tādi dzejnieki un rakstnieki, kas apraksta savas jūtu pasaules norises, ir tādi dzejnieki un rakstnieki, kas attēlo pasauli sev apkārt. Tie raksta par vietām, kas tiem mīļas vai kur tie vēlētos nokļūt. Latvijā cilvēkiem nekad nav klājies viegli, tāpēc ir apbrīnojami, ka, līdzās alkām pēc labākas dzīves svešās zemēs, latviešu rakstnieki vienmēr jūsmojuši par savu dzimteni un to tik krāšņi, daudzveidīgi un ar mīlestību aprakstījuši.
Šajā darbā mēs cenšamies parādīt pēc iespējas atšķirīgus Rīgas vai ar to saistītās dzīves tēlojumus dažādu latviešu autoru darbos. Mūsu darbā iekļauta analīze par to, kā Rīga attēlota latviešu tautas daiļradē – folklorā, dažādu dzejnieku dzejoļos, kā arī prozā. Galvenais uzsvars likts uz to, kāda nozīme šajā darbā un autora daiļradē vispār ir Rīgai kā norises vietai. Redzams, ka Rīga tiek tēlota ļoti dažādi, kas atkarīgs no konkrētā autora skatījuma uz šo pilsētu, viņa attiecībām ar Rīgu, viedokļa par to. Darbs parāda radikāli atšķirīgus viedokļus.
Rīga ir plaši un daudzpusīgi atspoguļota latviešu folklorā – teikās, tautasdziesmās, pasakās, nostāstos, mīklās, sakāmvārdos, parunās. Visumā latviešu folklorā Rīga attēlota latviešu feodālā zemnieka skatījumā. Te iespējams izsekot Rīgas pilsētas vēsturiskās attīstības gaitai, tās ciešajām saitēm ar latviešu tautas likteņiem. …