Mūsdienās, ejot pa Vecrīgu garām Lielajai Ģildei, Melngalvju namam, neiedomājamies, ka pirms astoņiem gadsimtiem šīs ēkas bija vairāk nekā koncertzāle vai muzejs, ka tās bija Rīgas svarīgas ēkas, kurās notika rosība. Ejot gar Daugavu ,neaizdomājamies, ka šī upe bija tranzītceļš tāpat, kā Baltijas jūra, un savienoja Rīgu ar daudzām tā laika Eiropas valstīm un Krievzemi. Tas bija laikā, kad Rīga bija Hanzas savienībā.
Hanza - Ziemeļjūras un Baltijas reģiona vācu tirdzniecisko pilsētu apvienība 13. – 17.gadsimtā, kas tika nodibināta ārzemju tirdzniecības interešu savstarpējai nodibināšanai un aizsardzībai. Hanzas savienība sāka veidoties 13.gs.1.pusē, kad pilsētas tirdzniecības nodrošināšanai noslēdza atsevišķus savstarpējus līgumus, tādējādi pakāpeniski apvienojoties. Par Hanzas pilnīgu izveidošanos tiek uzskatīts 1367.gads, kad cīņai pret Dāniju tika noslēgta tā sauktā Ķelnes konfederācija..
Tā kā Ziemeļeiropā nebija stipras valstis, Baltijas jūras reģionā 13.–14.gs. Hanza kļuva par Ziemeļeiropas, Austrumbaltijas, Skandināvijas un daļēji pat Anglijas tirgu monopolisti. 14.–15.gs. Hanzas pamatu veidoja 70 pilsētas, bet pavisam tā apvienoja ap 200, tirdzniecisko pilsētu plašā reģionā. Galvenās Hanzas pilsētas bija vācu pilsētas, Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē – Lībeka, Hamburga, Brēmene, Rostoka, Vismāra, Štrālzunde. Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes – Hanzas dienas, kurās pilsētas centās saskaņot savas intereses un rīcību, jo Hanzai nebija kopīgu pārvaldes institūtu, kases un karaspēka. Tieši šinīs apspriedēs, ko vadīja Visbijas un Lībekas tirgotāji, tika pieņemti lēmumi, kas bija saistīti ar visām Hanzas pilsētām.
…
