Rīga 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā

Latvijas rūpniecībā pirmais uzplaukuma posms aizsākās 19.gs pēdējā ceturksnī un turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam. Tās attīstība bija saistīta ar dzimtbūšanas atcelšanu un strauju kapitālisma attīstību Krievijā. Tanī laikā Rīga bija viena no svarīgākajām ostām Krievijas impērijā, caur kuru tika realizēta ļoti liela ārējās tirdzniecības daļa un kur koncentrējās liels kapitāla daudzums.
Vienlaicīgi, atceļot dzimtbūšanu Krievijā, Rīgā tika atcelti visi celtniecības un uzņēmumu veidošanas ierobežojumi, ņemot vērā to apstākli, ka Rīga bija ierindota starp Krievijas impērijas cietokšņiem, un tolaik tur pastāvēja zināmi celtniecības ierobežojumi. Šie ierobežojumi bija atcelti 1866.gadā, kas līdz ar samērā lielu kapitāla daudzumu, kuru izveidoja sekmīga tirdzniecība, Rīgā veidoja lieliskas rūpniecības attīstības iespējas. Rīga kļuva par lielu rūpniecisku centru. Šeit koncentrējās 89% Līvzemes un Kurzemes guberņas rūpnieciskās ražošanas.
Rūpniecība sāka attīstīties jau 19.gs 60.gados.Tās attīstība tika stimulēta arī ar Krievijas muitas politiku, kas galvenokārt atbalstīja mērenu protekcionismu un iekšējās rūpnieciskās ražošanas attīstību. Rīgā cēla tādus rūpniecības uzņēmumus, kas varēja ražot tās preces, kuras galvenokārt tika transportētas cauri Rīgas ostai.
Tā visa rezultātā Rīga kļuva jau 1879.gadā par trešo lielāko pilsētu Krievijas impērijā aiz Maskavas un Pēterburgas strādnieku skaita ziņā fabrikās un rūpnīcās, bet pēc saražotās produkcijas vērtības(19 milj. rubļu) Rīgu apsteidza(izņemot Maskavu un Pēterburgu) tikai tāds tekstilrūpnieciskais centrs kā Ivanovozņesenska. (skat. piel. Nr.2)…