Mūsdienu pasaule ir ļoti steidzīga un tajā daudz ko nosaka ekonomika, tādēļ paātrinoties mūsu dzīves tempam un saimnieciskajai darbībai, zinātnieki pievērsās dažādu ekonomisko problēmu pētīšanai un teoriju, koncepciju izstrādei. Mēs varam lasīt un novērtēt daudzu ekonomistu kā, D. Rikardo, E. Hekšers, B. Olins, Samuelsons, V. Ļeontjevs, G. Murdals, T. Balogs u.c., ieguldījumu šo problēmu pētīšanas, viņu centienus skaidrot esošo situāciju.
Šajā darbā tiek apskatītas dažādas Rietumu pasaules ekonomiskās teorijas, kas ir devušas savu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un ir attīstījušas neoklasisko ekonomikas skatījumu. Tās tika veidotas un pārveidotas, lai lielākā vai mazākā mērā skaidrotu interesējošos jautājumus, kas saistīti ar dažādu valstu dažādām priekšrocībām – absolūtām, salīdzinošām (relatīvām), „produkta dzīves ciklu” un ar to saistītajiem jautājumiem, starptautisko tirdzniecību, darba un resursu dalīšanu, valstu attīstību u.c. apskatīti arī kritiskie virzieni, kas pievēršas šo teoriju un koncepciju analīzei un kritizēšanai.
Kā galvenās aprakstītās teorijas un koncepcijas ir jāatzīmē:
Hekšera – Olina salīdzinošo priekšrocību teorija;
Ļeontjeva paradokss, kas ir pretstatā Hekšera – Olina teorijai;
„Produkta dzīves cikla” teorija
Šo teoriju kritiskie skatījumi.
Mūsdienu ražošanas spēku attīstība un saimnieciskās dzīves paātrinātā internacionalizācija pastiprināja rietumu zinātnieku interesi par starptautisko ekonomisko attiecību problēmām. Mūsdienu ekonomiskajā teorijā pastāv vesela sadaļa, kas veltīta materiāli-priekšmetisku un valūtas-finansu aspektu pētīšanai pasaules saimniecībā.
Materiāli – priekšmetiskā aspekta analīze tiek piesaukta, lai izskaidrotu pašu starptautiskā darba dalīšanas faktu un kopējā skatījumā atbildētu uz jautājumu: kāpēc no valsts tiek izvestas vienas preces un ievestas citas? Šāda veida pētījumi tiek izklāstīti trīs veida koncepcijās: ārējās tirdzniecības neoklasiskā teorija, produkta „dzīves cikla” teorija un kritiskā virziena teorija. Kas attiecas uz valūtas attiecībām, tās tiek pētītas mūsdienu rietumu domas plūsmā – neoklasiskā un neokeinsiskā, starp kurām debates radīja neomateriālistisko pasaules naudas koncepciju, valūtas mehānisma internacionalizācijas ideju un „peldošo” valūtas kursa doktrīnu.…
