Rietumu kino rašanās un attīstība

Kino lielā mērā iespaido jauniešu prātu un jūtas. Saprotams, tam tiek pievērsta sociologu, mākslas speciālistu, kultūras teorētiķu uzmanība – visus viņus interesē mākslinieciskas jaunrades un uztveres, masu komunikācijas līdzekļu, sabiedrības noskaņojuma dinamikas u. c. problēmas.
Vispirms kino atšķiras no citiem mākslas veidiem (konkrēti, no teātra) ar to, ka tas aizņem ievērojami vairāk vietas sociokultūras telpā, iziet tālu aiz mākslinieciskā loka robežām. Ja teātris nosacīti tur sevi mākslas šaurajos rāmjos, tad kino aptver ar savu ietekmi burtiski visu, sākot ar garīgajiem ideāliem un beidzot ar modi un etiķeti. Kinematogrāfa aktīva iesaistīšanās masu komunikācijas procesā paaugstina tā sociālās iedarbības potenciālu.
Masu komunikācija ir informācijas (zināšanu, garīgo vērtību, morālo un tiesisko normu u. c.) izplatīšanas process ar drukāto līdzekļu, radio, kino un televīzijas palīdzību uz lielām izkliedētām auditorijām. Pie kam masu komunikācija ir sociāli orientēts pastarpināts saziņas veids, un tā galvenā funkcija ir nevis vienkārši informēšana, bet arī sociālajā sfērā izkliedētu indivīdu apvienošana. Vārdu sakot, masu komunikācija ir līdzeklis, ar kura palīdzību cilvēks sajūt sevi kā plašas sabiedrības locekli un aktīvi iesaistās tās dzīvē.
Pat tie masu komunikācijas līdzekļi, kuri ieguvuši pastāvīgu māksliniecisko nozīmi, saglabā nesaraujamus sakarus ar sabiedrības sociālajiem procesiem. Attiecībā uz kino, kurš, kā jau tika teikts iepriekš, veido sabiedrību, šī doma ir vispareizākā.…