Nobeigums
Sabiedrības integrācijas ideja pasaulē nav sveša. Šis jēdziens ir svarīga demokrātijas pazīme, tas apzīmē sabiedrības un valsts izaugsmes pakāpi, tātad varam secināt, ka sabiedrības integrācija ir raksturīga demokrātiskām valstīm. Jēdzienu «sabiedrības integrācija» - kā veidot sabiedrību, kurai ir kopīgas vērtības, kurā katrs sabiedrības loceklis apzinās sevi kā daļu no sabiedrības. Kurā ir pašidentifikācija ar valsti, kurā mēs dzīvojam. Kurā ir spējas visu pilsoņu starpā saprasties, respektīvi, jautājums par kopīgu komunikatīvo valodu. Un tas ir jautājums arī par to, vai var panākt kopīgas idejas par to, kur un kādā veidā mēs kā valsts virzāmies.
Eiropas ideja- kāda tā izpaužas Eiropas kopienu darbībā un Eiropas Savienības izveidošanā – nebalstās ne uz stipras centralizētas varas izplešanos, pakļaujot jaunas teritorijas, nedz uz populistiskas šo kopienu un šīs Savienības suverēno valstu un autonomo reģionu kopā saplūšanas.1
Tiek atsevišķi izdalīta politiskā integrācija. Daži rakstnieki to sauc par stāvokli, citi par procesu. Karla W. Deuča (Karl W. Deutsch) darbos viņš min, ka integrāciju var attiecināt uz iespējamību, ka konflikti tiks atrisināti bez vardarbības, karadarbības. Centrālais priekšstats ir tāds kā ir „drošība – savienība”, kas ir grupa cilvēku, kas tiek integrēti: viņiem ir sasniegumi teritorijā, sajūta par savienību un institūcijas un prakses pietiekoši.” Integrācija var atnākt dažādos drošības – savienības veidos, „apvienoti” vai „plurālistiski”, saturēt/nozīmēt attiecīgi viena vai otra klātbūtni vai arī nevienas reālas likumdevējvaras institūcijas vai nacionālas autonomijas delegācijas neesamību. Vai arī no otras puses, integrācija tiek veikta, kad valstis pārtrauc iejaukties un gatavoties karot cita ar citu.2
Haas neatlaidīgi apgalvo, ka uz politisko integrāciju ir jāskatās kā uz procesu: „Politiskā integrācija ir process ar politiskiem aktieriem dažādos, atšķirīgos nacionālos ietvaros ir pārliecināti pārslēgt savu lojalitāti, cerības un politiskās aktivitātes uz jaunu centru, kuru institūcijas pārņem vai pieprasa jurisdikciju pār iepriekšeksistējošajām valstīm. Politiskās integrācijas gala rezultāts ir jauna politiska kopiena, kas ir pārāka par iepriekšeksistējošajām valstīm.3
…
