Rietumeiropa aizņem aptuveni 2,3 milj. km2 lielu platību Eiropas centrālajā un dienvidrietumu daļā.
Rietumeiropa ir viens no senākajiem apdzīvotajiem reģioniem ar lielu iedzīvotāju koncentrāciju. Iedzīvotāju skaita ziņā līdere ir Vācija. Mazajās pundurvalstīs iedzīvotāju skaits ir daži tūkstoši cilvēku.
Daudzām Rietumeiropas valstīm ir sena vēsture. Sanmarīno eksistē no 855. gada, Andora – no 1278. gada. Šveice – no 1291. gada, Francija, Lielbritānija, Spānija – kopš 15. gs. Visjaunākā valsts Rietumeiropā ir Malta, kas neatkarību ieguva 1964. gadā.
Rietumeiropā ciena tradīcijas, tādēļ 8 valstīs ir saglabāta monarhija, kaut arī visu valsts dzīvi parasti vada parlaments un valdība. Absolūta monarhija ir tikai Vatikāns – Romas pāvesta valsts.
Rietumeiropas reģions aptver teritoriju, kas stiepjas no Lielbritānijas ziemeļos līdz Vidusjūrai dienvidos, tādēļ dabas apstākļi tajā ir ļoti atšķirīgi. Rietumeiropai ir gara un izrobota krasta līnija. Līči un upju grīvas veicinājušas kuģniecības un ostu attīstību. ¾ Rietumeiropas teritorijas no jūras šķir vairāk kā 300 km. Senajos laikos Vidusjūra, bet kopš 15. gs. Atlantijas okeāns ir noteicis Rietumeiropas saimnieciskās attīstības vēsturi.
Klimatiskos apstākļus lielā mērā nosaka Atlantijas okeāna cikloniskās gaisa masas un siltā Ziemeļatlantijas straume. Samārā bagātīgo nokrišņu, nelielās iztvaikošanas dēļ Rietumeiropā ir pozitīva mitruma bilance un izveidojies biezs iekšējo ūdeņu tīkls. Upes ir netikai nozīmīgas satiksmes artērijas un ūdensguves avoti, bet arī svarīgi hidroenerģijas avoti. Mūsdienās HES dod apmēram 20% no visas ražotās elektroenerģijas. Rietumeiropā pārsvarā ir auglīgas augsnes, kuru dabiskā auglība vairāku gadsimtu laikā tikusi uzlabota.…