Radošā evolūcija.
Liela skaita raksti un divas grāmatas, kurus nopublicēja pats Harrods 1928 -1940 gadam, skāra naudas, banku, starptautiskās tirdzniecības, nepilnīgas konkurences, tirdznieciska cikla un ekonomiskas attīstības svārstību problēmas. Šie darbi, kā atzīmē viņa biogrāfi, sastādīja nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskā zinātnē. Tā, rakstā « Piezīmes par piedāvājumu», Harrods ieved analīzē jaunu, tad galējā ienākuma jēdzienu, kurš figurē viņa tekstā kā "kopskaita pieprasījuma pieaudzēšana". Publicējumā « Krītošo izdevumu likums (1930)» izdevumu ilgstošā perioda līknes pētījuma rezultātā, viņš atnāk pie secinājuma par faktiskam uzņēmuma ielādes būtiskām novirzēm no potenciāli iespējama, kas bija solis uz priekšu teorijā salīdzinot ar valdījušo tad ar neoklasicismu ortodoksiju.
Nešaubīgi panākumi bija pirmajai Harroda grāmatai « Starptautiskā ekonomikas teorija (1933) », kas izturēja četras izdošanas pēc kārtas. Šeit Harrods vienu no pirmajiem izklāstīja starptautiskās darba sadalīšanas pamatojuma pamatprincipu – salīdzinošo izdevumu princips, izmantojot galējo izdevumu jēdzienu. Pieņemts uzskatīt, ka jau šajā sacerējumā Harrods faktiski paredz ārējas tirdzniecības multiplikatora esamību.
Centrāls Harroda darbs pirmskara perioda daiļradē ir monogrāfija " tirdzniecisks cikls " (1936), kurā ietver ciklisku svārstību nākamās neokeinsianes teorijas momentus. Harrods mēģina interpretēt cikla mehānismu, pamatojoties uz investīciju svārstību analīzes, patēriņa un kapitāla labuma izlaiduma to savstarpējā ietekmē vienu uz otru. Atbilstošā modeļa būves procesā viņš atnāk pie secinājuma, ka " ... savstarpējās attiecības analīzē starp multiplikatoru un kapitāla koeficientu var būt atklāts tirdznieciska cikla noslēpums".
Monogrāfija "tirdzniecisks cikls" satur arī keinsianisko dinamikas teorijas pirmos mērkārtus. Pirmkārt, Harrods taisni norāda šeit uz neoklasicismu skolas statiskas analīzes ierobežotību, tā kā cikla problēma pa pašu savējai būtnei ir dinamiska problēma. Otrkārt, ekonomiskas dinamikas pašu problēmu viņš sasaista ar investīciju un ietaupījumu ilglaicīgu izmaiņu analīzi. Pēdējā punktā ir acīmredzama dažu Keinsa ideju ietekme uz Harroda, kas izklāstīta vēl "Traktātā par naudu" (1930). Tomēr visumā ekonomiskas Harroda dinamikas teorija formējās pilnīgi patstāvīgi. Vēl jo vairāk, 30.gadu vidū Harroda darba analīze atved pie secinājuma, ka viņam jau tad bija daļēji skaidra teorētiska Keinsa modeļa daža ierobežotība: viņai statisks raksturs, vienpusīgi noliedzošā attieksme pret ietaupījumiem.
1939.gadā Harrods publicē pantu, kas pabeidz pirmskara laika viņa idejisko evolūciju - "Dinamikas teorijas apcerējums".
…
