SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Brīvās ekonomiskās zonas ir izplatīts valsts fiskālās politikas mehānisms dažādu valsts reģionu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanai.
2. Lai brīvā ekonomiskā zona varētu funkcionēt, tās pamatā jābūt izdevīgumam, kas parāda saimniekošanas iespēju priekšrocības zonā salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju.
3. Brīvo ekonomisko zonu radīšanas mērķis ir veicināt tautsaimniecības attīstību, un veicināt saimniecisko darbību valsts teritorijas daļās, kurās nevar izmantot to potenciālās iespējas un resursus.
4. Speciālo ekonomisko zonu izveide uzlabo investīciju klimatu valstī, stimulējot atsevišķu reģionu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, veicinot investīciju apjomus un jaunu darba vietu radīšanu.
5. Turpinoties investīciju skaita pieaugumam un infrastruktūras uzlabošanai, kā arī valstu sadarbības pieaugumam, izaugsmi piedzīvos arī brīvās ekonomiskās zonas.
6. Brīvo zonu izveide Latvijā notika, lai veicinātu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, piesaistītu jaunas investīcijas, attīstītu ražošanu un pakalpojumus, kā arī radītu jaunas darba vietas.
7. Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona tika izveidota ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī eksporta un importa palielināšanos.
8. Piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai, Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona veicina reģionālo attīstību valstī.
9. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas galvenās darbības virzienus un attīstību nosaka Rēzeknes speciālas ekonomiskās zonas likums, kas tika pieņemts 1997. gada 1. oktobrī.
10. Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu vada „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde”, kas 2010. gada 11. februārī pārņēma AS „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas” tiesības un pienākumus.
11. Lai iegūtu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas statusu ir jāveic virkne uzdevumu un jābūt gataviem veikt investīcijas un radīt jaunas darba vietas, kā arī aktīvi darboties reģiona attīstībā.
12. Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai ir virkne priekšrocību, kas palīdz tās attīstības veicināšanā, taču nesakārtotā infrastruktūra kavē Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas turpmāko attīstību.
13. 2010. gadā Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā darbojas 10 uzņēmumi, kas palīdz reģionam pārvarēt ekonomiskās lejupslīdes radītās sekas.
14. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas racionalizācijas laikā tās teritorijas apjoms ir samazinājies, turpretim tajā strādājošo uzņēmumu skaits ir būtiski palielinājies.
15. Nodokļu atvieglojumi Rēzeknes brīvajā ekonomiskajā zonā ir lielisks uzņēmējdarbību veicinošs aspekts.
16. Nodarbināto skaits Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumos ir samazinājies, taču vidējā alga ir palikusi augstākā līmenī ne kā Rēzeknes pilsētā kopumā.
17. Apgrozījuma apjoms pēdējā laikā ir pieaudzis, kas izskaidrojams ar valsts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.
18. Viens no svarīgākajiem Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas dibināšanas mērķiem ir investīciju piesaiste, kas pēdējo divu gadu laikā ir krietni pieaugusi, sasniedzot 9.1 miljonus latu.
19. Arī eksporta apjoms ir audzis, kas ļauj uzņēmumiem attīstīt savu darbību un veidot jaunus kontaktus ar ārvalstu firmām.
20. Raugoties nākotnē, Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai ir labas perspektīvas investīciju, eksporta, apgrozījuma palielināšanā, kas var palīdzēt uzlabot gan reģiona, gan valsts ekonomiku.
…
