SECINĀJUMI
Pēc 17. gs. Rēzeknes pils vairs nebija apdzīvota un savu stratēģisko nozīmi sen zaudējusi. Savukārt jau sākoties 18. gs. no pils palikušas tikai drupas. Tas iezīmēja jaunu posmu jau Rēzeknes pilsdrupu vēsturē, kas formāli aizsākās 18. gs. un turpinās joprojām. Jāatceras, ka tieši šajā laikā gan pils, gan arī pats pilskalns tika regulāri postīts. Pašam procesam kā tika iznīcināta pils var sekot vizuālajos materiālos jau sākot ar 1797. g. J. K. Broces zīmējumu un aprakstu.
Referāta mērķis tika sasniegts – izpētot Rēzeknes pilsdrupu vēsturi var secināt, ka pils izpostīšanu sekmēja gan tas fakts, ka pils bija zaudējusi savu stratēģisko nozīmi, gan saimnieciskie apsvērumi, gan arī ideoloģisku paradigmu maiņa.
Jāatceras, ka visos gadījumos galvenais faktors, kas ietekmē kultūras pieminekļa stāvokli ir pats cilvēks un viņa darbība. Mūsdienās no kādreizējās Rēzeknes pils ir palikusi tikai mūra siena. No pašiem cilvēkiem tagad atkarīgs, vai pēc 100. gadiem to varēs redzēt. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Rēzeknes pilsdrupās netika veikti konservācijas darbi, kas iespējams būtu nozīmīgs solis mūra pašreizējā veidola saglabāšanā.
…