Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:655505
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Revolūcija Francijā    3
  Situācija pirms revolūcijas    3
  Cēloņi   
  Mērķi   
  Norise    4
2.  Revolūcija Francijā    4
  Dalībnieki    4
  Uzdevumi   
  Rezultāts   
  Revolūcija Vācijā: Situācija pirms revolūcijas    5
3.  Revolūcija Vācijā    5
  Cēloņi    5
  Mērķi   
  Uzdevumi   
  Norise   
  Dalībnieki   
  Rezultāts    6
4.  Revolūcija Austrijā    6
  Cēloņi    6
  Mērķi   
  Uzdevumi   
  Norise    7
5.  Revolūcija Austrijā    7
  Norise    7
  Dalībnieki   
  Rezultāts   
  Revolūcija Itālijā: Situācija pirms revolūcijas   
  Cēloņi   
  Mērķis   
  Norise   
  Dalībnieki   
  Rezultāts   
  Sekas    9
7.  Situācija pēc revolūcijas    9
8.  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Situācija pirms revolūcijas:
’’1830. gadā jūlijā Parīzē bija notikusi revolūcija. Gāztās Burbonu dinastijas vietā bija nācis Orleānas dinastijas pārstāvis Luijs Filips. Sāka izpausties neapmierinātība ar karaļa Luija Filipa valdīšanu un kārtību ’’jūlija monarhijā’’, kaut arī valstī pastāvēja konstitūcija un vēlēts parlaments. Šis parlaments nepauda tautas gribu, jo vēlēšanu tiesības bija tikai diviem procentiem Francijas pilsoņu. Pastāvēja ļoti augsts vēlēšanu mantas cenzs. Tiesības vēlēt varēja izmantot tikai šaurs ļoti turīgu cilvēku slānis. Vidējai un sīkajai buržuāzijai bija atņemta iespēja piedalīties politiskajā dzīvē, tā bija atstumta no valsts pārvaldes. Ārkārtīgi pieauga ierēdņu skaits. Augstākie ierēdņi bieži tika pieķerti valsts apzagšanā, bet deputāti parasti nepieprasīja šos zagļus tiesāt. Šāds stāvoklis apmierināja valdību un deputātus. Valdību neuztrauca strādnieku stāvoklis: zemās algas, bezdarbs un sīkražotāju izputēšana. Strādnieki vairākkārt izraisīja nemierus.’’1
Cēloņi:
’’Karaļa nevēlēšanās veikt nelielas reformas.
Francijai tuvojas katastrofa.
1848. 22. februārī opozīcijas pārstāvji gribēja rīkot plašu banketu Parīzē un prasīt vēlēšanu reformu, taču valdība to neatbalstīja.’’2
Mērķi:
’’Panākt vēlēšanu reformu, kā arī panākt karaļa gāšanu. Vēlme panākt to, kas tika atņemts.’’…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1133103
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties