SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Revīzija ir darbības un darījumu pareizuma un likumīguma pārbaude, ko iniciē augstāka institūcija, īpaši saimnieciskajā un finanšu jomā; revīziju veic, pārbaudot mantiskā stāvokļa uzskaiti, saimnieciskās darbības rezultātu pierakstus, finanšu pārskatus, kontus u. tml. Revīzijas mērķis — konstatēt pārkāpumus un revīzijas galvenais uzdevums ir sniegt atzinumu, ka finansiālā un saimnieciskā darbība atbilst likumdošanai.
Pēc tam, kad ir iegūti un dokumentu veidā noformēti revīzijas pierādījumi, revidents apkopo iegūtos pierādījumus, sagatavojot revīzijas nobeiguma dokumentu. Nobeiguma dokumentu noformē akta, ziņojuma vai pārskata veidā.
Revīzija ir sarežģīts process un līdz ar to dažādos uzņēmumos un dažādās situācijās tā var būt atšķirīgas. Pieejamā literatūrā ir vairāki viedokļi par to, kādi ir revīzijas veidi. Jebkurā gadījumā visas revīzijas pēc revīzijas institūciju attiecībām pret revidējamo uzņēmumu var iedalīt iekšējās un ārējās revīzijās un pēc revīzijā izmantotājiem paņēmieniem – faktiskajās un dokumentālajās revīzijās.
Dokumentālās revīzijas var klasificēt pēc dažādām pazīmēm:
• pēc revidējošo organizāciju piederības – iekšsaimnieciskās, neatkarīgās, nozaru (resoru) un valsts revīzijas;
• pēc attiecībām pret plānu – plānotās un neplānotās;
• pēc ietverto objektu daudzuma revīzijā – daļējās un pilnās revīzijas;
• pēc pārbaudāmo dokumentu daudzuma – izlases un vienlaidu, pilnīgas revīzijas;
• pēc pārbaudāmo uzņēmumu daudzuma un to pakļautības – vienposma un daudzposmu aptverošās revīzijas;
• pēc pārbaudes uzdevuma – vienkāršās, tematiskās un kompleksās revīzijas;
• pēc jautājumu pētīšanas secības – sākotnējās, papildu un atkārtotās revīzijas.
…