Retorikas liktenis viduslaikos, baroka laikmetā, 19. - 20.gs.

Retorikas vēsture ļoti atgādina loģikas vēsturi. Zinātniskās “revolūcijas” šajās zinātnēs, kas mainītu tās pašos pamatos, ir ļoti retas. Loģika radās un strauji attīstījās antīkajā laikmetā. Tad sākās vecu ideju lēnas spodrināšanas periods, kas turpinājās līdz pat XIX gs. vidum. XVIII gs. I. Kants atzīmēja, ka loģikai nav vēstures: Aristoteļa radīta, tā daudzus gadsimtus pastāvēja gandrīz nemainīga. XIX gs. Beigās – XX gs sākumā zinātniskā revolūcija loģikā izmainīja šīs zinātnes pamatus un padarīja veco, tradicionālo loģiku par atsevišķu un ne ļoti interesantu mūsdienīgas (matemātiskas, simboliskas) loģikas fragmentu. Līdzīgā veidā attīstījās arī retorika. Līdz XX gs. vidum tās pamata saturs maz atšķīrās no tā, kas bija paveikts antīkajā laikmetā. Jaunā retorika jeb argumentu teorija pilnīgi izmainīja stāvokli. Gala rezultātā vecā retorika kļuva par atsevišķu, ne īpaši svarīgu jaunās retorikas fragmentu.…