Retorika un tās vēsturiskā attīstība

Vispirms katrs cilvēks apgūst ikdienas runas prasmi, pēc tam publiskās runas iemaņas. Publiskā runa ir skolotāja un lektora, kultūras darbinieka un ekskursiju vadītāja, aktiera un žurnālista, politiķa un valstsvīra darbības izteiksmes veids, klausītāju ietekmēšanas līdzeklis. Retorikas vēsture. Vārda mākslas meistari - rakstnieki, dzejnieki, žurnālisti - prot izmantot valodas spēku, lai rosinātu cilvēkus domāt, vērtēt, lai modinātu viņu gribu paveikt ko lielisku, vajadzīgu ne tikai sev, bet visai tautai, savai valstij. Ir trīs artikulācijas aparāta muskuļu vingrinājumu grupas: 1) Lūpu vingrinājumi- patskaņiem (e; ē; i; ī; platais e; ē) 2) Apakšžokļu vingrinājumi- (a; ā; u; ū; o) 3) Mēles vingrinājumi- līdzskaņiem (izņemot izņēmumi m; p; b; v; f; g; k; h; j) Retorika Latvijā. Runas mākslas stili: sadzīves stils, informatīvais, lietišķais, zinātniskais, publicistiskais. Runas mākslas kompetences: valoda, akustika, psiholoģija, verbālās.