SECINĀJUMI
Retorika ir viena no senākajām mākslām un zinātnēm, jo jau antīkajā pasaulē cilvēki novērtēja prasmi pārliecināt klausītāju ar vārdiem. Protams, ne katrs to prata, tādēļ jau runas māksla ir māksla, jo prasmīgie oratori tika pamanīti, izcelti un ieguva auditorijas simpātijas.
Cilvēkam, kas gatavojas uzstāties auditorijas priekšā, ir jābūt pārliecinātam un gatavam. Ir jāapzinās kas ir publika, kāpēc runa tiks teikta tieši viņiem, kas ir runas mērķis, kā tas tiks izpausts un arī ir jāatcerās kas esmu es pats. Lai tas viss ritētu veiksmīgi, ir iepriekš kārtīgi jāiepazīstas ar tekstu(it īpaši, ja tas nav paša rakstīts), jāizanalizē tas, jāsakārto tā, lai būtu pēc iespējas vieglāk uztverams klausītājam un nevienu mirkli nedrīkst par sevi šaubīties.
Tikpat svarīgi kā iepriekš sagatavot runu, ir nepieciešams tai sagatavot arī ķermeni. Lai runāt būtu vieglāk, ir regulāri jātrennē runas aparāts un visi pārējie nodarbinātie muskuļi. Regulārs treniņš atbrīvo no lieka sasprindzinājuma, mazinot arī uztraukumu.
Auditorijas atmiņā paliek ne tikai vārdi, ko orators ir teicis, bet arī viņa personīgā attieksme pret tekstu, ko var noprast pēc balss un viņa iekšējo sajūtu signāli, ko līdz klausītāja apziņai noved žesti, stāja un visa pārējā ķermeņa uzvešanās uzstāšanās laikā. To pašu runātājs var arī nolasīt no klausītājiem, jo publiskā runa ir abpusējs process, kuram jebkurā gadījumā ir kāda atgriezeniskā saite.
…
