Arvien vairāk pasaulē ekonomiskā izaugsme balstās uz inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu un intelektuālo darbu, tātad zināšanas kļūst par sabiedrības attīstības pamatfaktoru. Ekonomikas attīstībā izmantotajiem cilvēkresursiem, jākļūst aizvien izglītotākiem un zinošākiem.
Viens no punktiem, kas ierakstīts Latvijas Nacionālās attīstības plānā (NAP) 2007-2013 ir: sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanos citu valstu vidū. Tātad arī Latvijas viens no ekonomiskās attīstības pamatmērķiem ir izveidot izglītotu un zinošu sabiedrību, kas varētu veidot efektīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku.
NAP 2007-2013 vienā no prioritāšu formulējumiem ir teikts: „Lai turpinātos nepārtraukta un visos līmeņos līdzsvarota valsts attīstība, jāveido izglītota un zinoša sabiedrība, koordinēti un mērķtiecīgi virzot zināšanu radīšanu, uzkrāšanu, izplatīšanu un lietošanu”. Zināšanām jākļūst par valsts stratēģisko pamatu, līdz ar to Latvijas attīstības pamatā ir jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un izmantot tās tautsaimniecībā un vispārēja dzīves līmeņa celšanai.
Lai veiksmīgi realizētu NAP iestrādātās ieceres ir jābūt pieejamiem šādiem resursiem:
sabiedrības vajadzība pēc izglītības,
izglītības sistēmas pieejamība;
finanses, kas nodrošinātu kvalitatīvu materiāltehnisko bāzi, mācībspēku atalgojumu un sabiedrības pieejamību augstākajai izglītībai, t.i., valsts budžeta finansēto vietu skaitu.
Šo resursu optimāla izmantošana nodrošina augstākās izglītības sistēmas funkcionēšanu un kvalitāti.…