Cilvēks laikam gan ir vienīgā dzīvā būtne, kas ēšanu ir padarījusi par rituālu un kas gandrīz vienmēr to arī ievēro .Tieksme veidot rituālus ir cilvēka dabā, un šī ir vēl viena īpašība, kas mūs atšķir no dzīvniekiem. Mēs piederam tai cilvēces daļai, kas ēdot lieto nazi un dakšiņu, daudz vairāk ir cilvēku, kas ēd ar irbulīšiem vai ar dabas doto rīku – pirkstiem. Šajā ziņā mēs esam eiropeiskās kultūras sekotāji, un, apzinoties savu piederību Eiropai, mums jāpārzina un jāapgūst vispārpieņemtās uzvedības normas, lai pie galda nejustos kā no cita laikmeta ieradušies mežoņi civilizētā 21.gs. sabiedrībā.
Galda kultūra ir tikai viena daļa no uzvedības kultūras. Starptautiskajā, galvenokārt diplomātiskajā, saskarē to mēdz dēvēt par etiķeti vai protokolu, un arī tajā liela vērība tiek veltīto uzvedībai tādos pasākumos, kur ēšanai un dzeršanai ierādīta visai nozīmīga vieta.
Galds ir viena no ģimenes locekļu saitēm un – ne tā vājākā. Ģimenes galdu klājot, nav jāievēro stingri etiķetes noteikumi. Ļaujieties savam dzīves stilam un fantāzijai.
Galda kultūra, kas ietver prasmi izveidot glītu galda klājumu, pasniegt ēdienus un uzvesties pie galda, ir viena no cilvēka kultūras izpausmēm, tāpēc to nevar uzskatīt par nevajadzīgu smalkumu.
Pareizi un glīti uzklāts galds ne vien veicina labi noskaņojumu, bet rada arī pacilātību, un disciplinētību, jo redzot skaisto, katrs cenšas arī pats tāds būt.
Viesmīlība ir latviešu tautas tikums. Neskaitāmas dainas un parašas liecina par Latviju namatēva un namamātes viesmīlību jau sirma senatnē.
Gadu gaitā sadzīvē gan daudz kas ir mainījies, tomēr saviesīga dzīve arī mūsu laikos cildina Latviju viesmīlīgo garu. Omulīgas viesības var sarīkot no mums, tikai tam ir nepieciešama prasme laba gaume un izdoma.…