Kā piedalošs novērojums, kvalitatīva intervēšana iesauc pie elastīga projekta pētījumu. Nedz skaitlis, nedz ziņotāju tips nav noteikts iepriekš. Ir grūti noteikt cik cilvēku nepieciešams, lai veiktu interviju kvalitatīvajā pētījumā. Daži pētnieki mēģina ņemt interviju tik daudziem cilvēkiem, kuri ir pazīstami ar tēmu un situāciju, cik tas ir maksimāli iespējams. Teorētiskas atlases izdošanās stratēģija var tikt izmantota kā gids tādēļ, lai izvēlētos respondentus, lai ņemtu interviju. Teorētiskas atlases izdošanā faktiskais aptaujāto skaits nav nozīmīgs. 1
Kvalitatīvo interviju tehnoloģijas var būt atšķirīgas pēc savām īpašībām, atkarībā no pētījuma mērķa.
Narratīvā intervija- brīvs stāstījums par dzīvi bez intervētāja iejaukšana, izņemot apbrīnu vai piekrišanu, kuri stimulē un atbalsta sarunu. Šādas intervijas gaitā informanta atmiņā uzpeld tās epizodes un notikumi, kas ir vissvarīgākie viņa dzīvē. Intervijas gaita cilvēks apdomā savu dzīvi no jauna, savu „es” atdala no apkopota „mēs”. Tomēr ir jāņem vērā informanta personība, jo cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni var būt grūtības izteikties. Intervijas situācijā informants sāk aizdomāties par sevi kā pret vēsturisko un sociālo subjektu. Pēc narratīvās intervijas to var papildināt ar papildus jautājumiem.
Pusstrukturētā intervija- paredz katrā no tematiskajiem blokiem obligātu aspektu uzskaitījumu, par kuriem noteikti ir jāiegūst informācija. Te svarīgi brīvas sarunas laikā uzdot jautājumus, kuri interesē intervētāju, bet tā lai tie netraucē sarunas gaitu, bet tieši organizatoriski funkcionē kā izskaidrošanai. Ja to nav iespējams izdarīt, labāk nepārtraukt sarunu, bet sarunas beigās uzdot jautājumus, atgriežoties pie interesējošās tēmas.…