Deportācijas. Represētie. 1941.gada vasara. 1949.gada marts. Un virkne izpostītu dzīvju, ko atnesa sev līdzi padomju režīms. Tēma, par kuru ir runāts, rakstīts daudz un arī turpmāk šī interese acīmredzot neapsīks, jo nezināmā vēl ir daudz. Nopietnus pētījumus par šo tēmu veikuši un publicējuši H. Strods, J. Riekstiņš, B.Spridzāns, Z. Indrikovs. Raksti publicēti gan latviešu valodā, gan svešvalodās. Vēsturnieki V.Karaļūns un J. Riekstiņš bija pirmie, kas uz padomju arhīvi pamata iztirzāja 1941.g. jūnija un 1949.g. marta represijas Latvijā. Daudz kas pateikts arī šā laika dokumentos.
1949.g. 25.martā izsūtīto lietas, arī izsūtīto personas lietas glabājas Latvijas Valsts arhīvā. Turpat atrodami arī daudzi citi ar šo noziegumu saistīti dokumenti. Taču atsevišķi dokumenti vēl arvien meklējami dažādos Krievijas Federācijas arhīvos, kas tad arī atstāj vēl atsevišķus nenoskaidrotus faktus.
Plašās deportācijas, kas tika vērstas kā pret atsevišķiem iedzīvotāju slāņiem un kategorijām, tā arī pret veselām tautām, bija viens no represiju veidiem, ko PSRS ilgus gadus lietoja t.s. proletariāta diktatūras un sava valdošā stāvokļa nostiprināšanai.
Jau sākot ar 1941.g.14.jūniju, kad tika izsūtīti 15 424 cilvēku aizsākās PSRS piekoptā politika ar mērķi attīrīt Latviju no pastāvošajam režīmam t.s. sociāli bīstamiem elementiem.…