1895.gada 8.novembrī vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens gluži nejauši ievēroja nezināmu starojumu, viņš prata saskatīt un novērot kaut ko jaunu tādās parādībās, kur daudzi citi zinātnieki pirms viņa nebija konstatējuši neko ievērības cienīgu. Šis īpašais talants palīdzēja V.Rentgenam izdarīt ievērojamo atklājumu.
XIX gs. beigās fiziķu vispārēju uzmanību saistīja gāzu izlāde zemā spiedienā. Šajos apstākļos gāzizlādes caurulē radās ļoti ātru elektronu plūsmas. Tajā laikā tās sauca par katodstariem. Šo staru būtība tad vēl nebija pilnībā noskaidrota. Bija zināms tikai, ka šie stari rodas no gāzizlādes caurules katoda.
Vilhelms Konrāds Rentgens uzsāka to pētīšanu, vairākas nedēļas neatstādams savu laboratoriju. Pēc daudziem pedantiski atkārtotiem eksperimentiem Rentgens secināja, ka ir atklājis jaunu staru veidu, kuram piemīt neparasta caurspiešanās, kā arī spēja iedarboties uz fotoplati un izraisīt smago metālu sāļu spīdēšanu (fluorescenci). Lai pārliecinātos par to, viņš izgatavoja fluorescējošu ekrānu, uz kura ar jaunatklātajiem stariem ieguva dažādu necaurspīdīgu objektu, arī savas plaukstas, attēlus. Viņš konstatēja, ka fotoplate gāzizlādes caurules tuvumā izgaismojas pat tad, kad tā ietīta melnā papīrā. Rentgens noskaidroja, ka šis jaunais starojums rodas tajā vietā, kur katodstari (ātro elektronu plūsma) saduras ar caurules stikla sieniņām. Tajā vietā stikls spīd ar iezaļganu gaismu. Turpmākie mēģinājumi parādīja to, ka šie stari rodas, bremzējot ātros elektronus ar kaut kādiem šķēršļiem, konkrēti, ar metāla elektrodiem. Pēc vairākām nedēļām Rentgens uzdrošinājās pastāstīt par savu atklājumu sievai un pēc tam izdarīja viņas plaukstas uzņēmumu. Tā ir pirmā rentgenogramma pasaulē, kas vēlāk neskaitāmas reizes reproducēta žurnālos un grāmatās. Šī vēsturiskā rentgenogramma ir saglabājusies līdz mūsu dienām.…
