Renesanses un baroka stājmākslas salīdzinājums

Šo tēmu (no piedāvātajām) izvēlējos galvenokārt tādēļ, ka man pašam šķiet tuva renesanses un baroka glezniecība. Renesanse man liekas ļoti pārsteidzoša un saistoša tājā laikā valdošā inovāciju un atklājumu gaisotnes un jaunrades gara dēļ, kas jo īpaši raksturīgs šim laika posmam. Mākslnieku pārsteidzošā drosme un interese pasaules pētniecībā un izpētē mākslas vārdā. Šī glezniecības pacelšana pilnīgi citā, neiedomājami augstākā līmenī. Kā arī glezniecības padarīdšana par mākslu un amatnieku kļūšana par māksliniekiem (lai gan renesansē to vēl neatzina, taču uzskatu, ka tieši šī laika darboņi panāca šo atzīšanu, kas gan notika pēc viņiem). Tas ir, manuprāt, ārkārtīgi iedvesmojošs laiks, kurš pārsteidz ar savu un sava laika darboņu leģendāro slavu, kuru , iespējams, spējuši sasniegt samērā maz mākslinieku pēc viņiem. Savukārt baroka laikā stājmāksla patīkami pārsteidz ar to, ka tā pilnībā nenoliedz un nenovēršas no visa iepriekš uzzinātā un sasniegtā, kā tas, manuprāt, bieži notiek vēlākos laikos, bet gan cenšas šos paņēmienus vēl vairāk noslīpēt un pilnveidojot tos radīt vēl reālistiskākus un iespaidīgākus darbus. Varētu teikt, ka tie vēl spilgtāk cenšas humanizēt un padarīt reālākus savus mākslas darbus nekā iepriekš, tādā veidā svā ziņā pārspējot savu priekšteču centienus satuvināt sakrālo pasauli ar laicīgo, jo kā savus reālistiskos svēto atveidus pamatojis.
Viens no spilgtākajiem baroka gleznotājiem, Mikelandželo Merīzi da Karavadžo, – arī svētie bija cilvēki.…