Tērpu attīstības vēsture ir nesaraujami saistīta ar cilvēces attīstības vēsturi. Mūsuprāt, sākās tā no tiem senajiem laikiem, kad cilvēks pirmo reizi iedomājās ietērpties zvēru ādās, lai sasildītos vai aizsargātos no vēja. Gāja gadsimti, mainījās cilvēks, un reizē ar viņu arī apģērbs. Tikai tagad ne daba, ne klimatiskie apstākļi nenoteica to veidošanos. Cilvēka priekšstati par skaistumu, par apkārtējo pasauli, viņa sociālais stāvoklis - viss tas izpaudās un turpina izpausties apģērbā arī šodien. Tieksme pēc skaistuma ir viena no tām īpatnībām, kura visos laikmetos bijusi raksturīga cilvēkam – kuram gan negribas izskatīties labi! Skaista āriene palīdzēja viņam justies vajadzīgam to ļaužu vidū, ar kuriem viņš satapās. Viens no ārējā skaistuma svarīgākiem elementiem ir apģērbs.
Rietumeiropā neparasti augstu kultūras uzplaukumu veicināja renesanse (XIV - XVI gs.) Tas bija pilnīgi jauns vēstures periods – novēršanās no viduslaikiem, tika izvirzīts mērķis pārveidot visu cilvēku. Renesanses laikmetā bija arī kaut kas neparasts, tomēr cieši saistīts gan ar individuālismu, gan personības vispusīgu attīstību - jautrība un vieglprātība, zināmā mērā - to laiku bohēma. Ļoti bieži tika rīkoti turnīri, balles, karnevāli un izjādes. Visur valdīja nepiespiestība un izsmalcinātība - gan ikdienā, gan zinātnē, gan mākslā, gan sarakstē. Aristokrāti tiecās apgūt itāļu, grieķu, latīņu un citas valodas, sajūsminājās par cilvēka un dabas skaistumu. Vienlaikus ikviens aizrāvās ar alķīmiju, astroloģiju un maģiju, visiem spēkiem mēģinot atklāt dabas noslēpumus. Šajā periodā atdzimst cilvēka personības vērtība. Jaunais estētiskais ideāls izpaudās jaunās apģērbu formās jaunā modē. Galvenais tajā bija veidot plastisku harmonisku tēlu. Jaunās iezīmes mākslā skāra arī apģērbu. Apģērbs bija spilgts, viegls un gaišs. …
