Renesanses māksla

Pirmo reizi termins „renesanse” (no franču valodas – atdzimšana) ir minēts Dž. Vazāri darbā „Ievērojamāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti”, 1550.gadā, runājot par 15. – 16.gs. Itālijas tēlotāju mākslu. Šis termins tika minēts, jo uzskatīja, ka šajā periodā māksla pārdzīvo uzplaukumu pēc ilga pagrimuma posma viduslaikos. Tikai vēlāk, apmēram ap 19.gs., šo terminu sāka saistīt ar visu 14. – 16.gs. Itālijas kultūru.
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka tieši renesanses laikmets ir jauno laiku sākuma iezīme, jo, lai gan dzīves veids renesanses laikmetā krasi neatšķīrās no viduslaiku dzīves veida, tomēr cilvēki sāka spriest savādāk. Līdz ar to radās arī jauni uzskati par pasauli, kuri drīz vien ietekmēja visu cilvēka dzīvi, radīdami jaunu garu, kas balstījās uz optimismu, ticību saviem spēkiem un radošajām spējām.
1989.gadā vācu mākslas vēsturnieks H.Velflins savā grāmatā „Klasiskā māksla” izstrādāja renesanses laikmeta arhitektūras un glezniecības, un tēlniecības raksturīgāko stilistisko pazīmju skalu, tādejādi atdalot renesansi gan no baroka, gan no gotikas. …