Renesanses laika būtības vispārīgs raksturojums

Renesanses laikmetā ļoti svarīga ir filozofiskā doma, pasaules uzskats. Mūsdienu filozofija humānisma pasaulē vēl tikai dzimst, tāpēc sākotnēji renesanses filozofiskais pasaules uzskats bija saistīts ar dabas izpēti. Visums, kurā valda zināma kārtība, kas balstā uz zināmiem likumiem. Mikropasaule-cilvēks-eksistē pēc tiem pašiem mikropasaules likumiem. Cilvēka dzīve kļūs par daiļrades procesu, un mākslai, kultūrai vispār, cilvēka dzīvē ierādīta viena no svarīgākajām lietām. Renesanses laikmetā jēdzieni “māksla” un “kultūra” bieži tika lietoti kā sininīmi. Cilvēks caur kultūru spēj saprast skaistumu un cilvēka diženumu.
Renesanses mājoklis ir ne tikai funkcionāls, bet arī estētisks. Skulptūra un glezniecība atklāj cilvēka fizisko un garīgo ideālu. Poēzija un mūzika bija gandrīz vai katra renesanses cilvēka nepieciešamība. Sadzīve un manieres, apģērbs, sadzīves priekšmeti un mēbeles bija ne tikai funkcionālas, bet arī skaistas. Tas gan attiecas uz aristrokrātiem, baņķieriem un citiem turīgiem pilsoņiem. Daudzi renesanses laikā neprata ne lasīt, ne rakstīt.
Ievērojamākais renesanses neoplatonisma centrs 15.gs. bija Florence. Daudzas humānisma idejas , jaunās filozofijas iezīmes vispilnīgāk uzplauka un attīstījās humānisma akadēmijās, tādas bija Mediči platoniskā akadēmija Florencē, Pontonova akadēmija Neapolē, Pomponio Leto akadēmija Romā. Šīs 15.gs. un 16.gs. sākuma akadēmijas bija neformālas, brīvi organizētas.…