2.1. ROGĪRA VAN DER VEIDENA DAIĻRADE
• Slavenākā altārglezna – „Noņemšana no krusta”. Kompozīcijas centrā ir Kristus nedzīvais augums, kuru aplenc raudošas sievietes. Apustulis Jānis ar Mariju Magdalēnu nesekmīgi mēģina piecelt sāpēs saļimušo Dievmāti, kuras poza sabalsojās ar Kristus pozu. Veco vīru rāmā nosvērtīva veido efektīgu pretstatu.
• „Svētais Lūks zīmē Jaunavu” ir 15.gs. eļļas krāsu un temperas apvienojums uz ozolkoka. Darbā attēlots Svētais Lūks, kas zīmē Jaunavu Mariju ar Kristusbērnu rokās. Redzams diezgan buržuāzisks interjērs un skats uz pilsētas ainavu. Van der Veidens bija spēcīgi ietekmējies no Jana van Eika un glezna ir ļoti līdzīga „Kanclera Rolēna Madonnai”
• Īpašs ir „Sievietes portrets”, kur sniegts simpātiskas, nopietnas, garīgi skaidras sievietes tēls. Visi Rogīra van der Veidena portreti gleznoti līdz krūtīm, ¾ pagriezienā, uz vienkārša fona, bez jebkādiem aksesuāriem, izceļot vien portretējamā seju.
NOBEIGUMS
1. Renesanses veidošanās Nīderlandē norisinājās diezgan gausi un aktuāla kļuva tikai 15.gs.
2. Mākslinieki iedvesmojoties Itālijas pilsētās, tā pat spēja saglabāt savu individuālismu un Nīderlandei raksturīgo kolorītu.
3. Brāļu van Eiku „Gentes altāris” ir spilgtākais Nīderlandes renesanses piemērs.
4. Jans van Eiks ir viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš sāk izmantot eļļas krāsas.
5. Portrets „Džovanni Arnolfīnī un viņas sievas portrets” ir viens no simboliem pārpilnākajiem Nīderlandes renesanses darbiem, kuram laika gaitā piedēvētas vairākas interpretācijas.
6. Rogīrs van der Veidens ir Nīderlandes agrās renesanses pārstāvis, kura daiļrade zināmā mērā saistāma ar viduslaiku tradīcijām.
7. Jana van Eika un Rogīra van der Veidena interešu lokā ir reliģiska sižeta darbi un portreti.
…