Šovasar man bija vienreizēja iespēja aizlidot uz Itāliju un doties nelielā ekskursijā pa Florences ielām. Florence ir viena no skaistākajām pilsētām ,kurā esmu bijis. Ne velti to dēvē par renesanses šūpuli. Tā kā man bija iespēja pavadīt šajā pilsētā tikai 2 dienas un pirms šī ceļojuma bija ļoti vājas zināšanas par renesansi, tad tikai vēlāk es sapratu ,cik gan daudz esmu palaidis garām. Es tikai tagad apzinos, ka lūkojos uz pasaules slaveniem mākslas darbiem, nemaz nezinot, kas tie tādi vispār ir.
Mācoties mākslas vēsturi sapratu, ka Florence sevī ir apslēpusi ļoti daudz renesanses arhitektūras šedevrus, bet pats esmu aplūkojis tikai niecīgu daļu no tiem. Tā nu es vēlējos nedaudz vairāk uzzināt par Florenci, renesanses tipiskākajām iezīmēm, aplūkot raksturīgākās renesanses ēkas un uzzināt to ietekmi uz turpmāko ēku celtniecību. Vēlējos aplūkot Florenci pavisam citā skatījumā.
Renesanse ir laikposms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu ( Itālijā no 14. līdz 16. gs., citās valstīs no 15. līdz 16. gs. vidum). Par Renesansi vēsturnieku vidū ir sastopami dažādi viedokļi. Vieni Renesansi uzskata par pārejas posmu starp viduslaikiem un jaunajiem laikiem, vai pat to sākumu, citi to uzskata par visai nosacītu jēdzienu vai parādību kopumu, kas raksturo viduslaiku kultūru. Citi Renesansi saista ar kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšanu.
Šā posma kultūrai atšķirībā no gotikas ir izteikti laicīgs raksturs. To noteica topošās pilsētu buržuāzijas aktivitāte, kā arī idejas ,ko izplatīja humānisma pārstāvji. Ierosmi humānisti smēlās antīkajā filozofijā un literatūrā, pārliecinot savus piekritējus, ka visas laikmeta kultūras vērtības ir radušās , studējot antīko mantojumu.…
