Vācija un tās kultūra 15. gadsimtā. Renesanses kultūras rašanās Vācijā atpalika salīdzinājumā gan ar Itāliju, gan ar Nīderlandi. Vācijas mākslā vēl joprojām valdīja viduslaiku tradīcijas. Šīs atpalicības cēloņi sakņojās vispirms zemes vēsturiskās attīstības īpatnībām. 15. gadsimta sākumā Vācijas impērija bija atpalikusi feodāla valsts, kas vēl nebija pārvarējusi sadrumstalotību un faktiski bija sašķēlusies vairākās cita no citas neatkarīgās valstiņās. Zemē nebija vienotaekonomiska centra, un atsevišķu apgabalu ekonomiskāattīstība noritēja nevienmērīgi. Tirdzniecības un ražošanas uzplaukums šajā laikā bija vērojams tikai atsevišķos savrupos rajonos, kas lielāko tiesu bija saistīti tikai ar ārējiem tirgiem. Liela nozīme Vācijas ekonomiskajā dzīvē bija Reinas apgabalam, jo Reina bija lielākais ūdens ceļš, kas saistīja zemes dienvidus ar ziemeļiem.
15. gadsimta sākumā Vācijas mākslā vēl valdīja gotikas stils. Šā laika arhitektūrā var vienīgi manīt jauno kompozicionālo paņēmienu rašanos: sāka celt tā saucamās halles tipa baznīcas, kurā visi jomi bija vienādā augstumā un tāpēc telpa izskatījās it kā viena plaša halle.
Raksturīga šajā laikā arī laicīgās celtniecības īpatsvara palielināšanās, pie kam arhitektūras agrākās skarbās formas nomainīja bagātīgs, krāšņs rotājums.
Arī glezniecība 15. gadsimta sākumā saglabāja gotikas raksturu. Tās galvenais uzdevums tāpat kā agrāk bija rotāt baznīcas un klosterus, pie tam par tās izplatītāko veidu kļuva stājglezniecība, tas ir, atsevišķi gleznojumi uz vairākdaļīgo altāru virsotnēm. Šādus altārus novietoja baznīcu kora daļā vai arī kapelās.…