Renesanses periodizācija:
Protorenesanse 13. gs. otrā puse - 14. gs.
Agrā renesanse 15. gs. sākums un vidus
Dižrenesanse 15. gs. beigas - 16. gs. 30. - 40. gadi
Vēlīnā renesanse un manierisms 16. gs. 2. puse
Pastāv arī citi periodizācijas varianti.
Agrīnā renesanse literatūrā un mākslā
Agrīnās renesanses laiks iezīmēja jaunu pavērsienu literatūrā un mākslā. Liela nozīme bija pirmajām universitātēm, kas bija izglītības un zinātnes centri. Universitātes tiecās būt patstāvīgas un atbrīvoties no katoliskās baznīcas aizbildnieciskās kontroles. Viduslaiku attieksme pret pasauli tika aizvietota ar individuālu pieeju visu problēmu risinājumā. Akcents tika likts vairs nevis uz Dievu, bet uz cilvēku.
Itāļu renesanses izcilākais ir dzejnieks Dante Aligjēri (1265 - 1321). Dante tiek uzskatīts par itāļu literārās valodas pamatlicēju, jo savus darbus rakstīja nevis latīņu valodā, bet gan dzimtajā toskāniešu dialektā, tādējādi aizstāvot tautas valodas pamattiesības.
Dantes autobiogrāfiskais darbs "Vita nuova" ir par dzejnieka iepazīšanos un pirmajām jūtām pret sievieti, kuras vārds ir Beatriči Portināri. Šī tikšanās un bezcerīgā iemīlēšanās atstāja iespaidu uz visu dzejnieka turpmāko mūžu.
Pasaules slavu ieguvis viņa ievērojamākais darbs - poēma "Komēdija" , kas 14. gs. beigās ieguvusi nosaukumu "Dievišķā komēdija" (1472). Poēmā dzejnieks atklāj savus uzskatus par cilvēka laicīgo un mūžīgo dzīvi.
…
