Rembrants Harmenss van Reins (15.07.1606.- 04.10.1669.) ir viena no sarežģītākajām personībām kultūras vēsturē, viens no izcilākajiem gleznotājiem pasaulē un viena no holandiešu zelta personībām. Viņa māksla stāv pāri 17.gs., lai gan tas bija izcils laiks holandiešu nacionālajā glezniecībā…
Rembranta darbi, neatkarīgi no sižeta un vēsturiskā konteksta, vienmēr pauduši vispārcilvēciskas jūtas, pārdzīvojumus, aicinājuši meklēt mūžīgas un nemainīgas vērtības, jebkuram cilvēkam tie ir tuvi un saprotami. Šī dižā holandieša māksla nepazina robežu, jo, kā rakstīja Ežēns Fromantēns, viņš bija “vienīgais meistars, gan savā dzimtenē, gan visās zemēs, savā laikā un visos laikos”.
Šo informāciju ieguvu interesantā veidā- skatoties komēdiju. Komēdijas sižets bija par diviem neveiksmīgiem zagļiem- tēvu un dēlu. Miks un Toms muzejā nozog nepareizo gleznu. Tā izrādījās Rembranta oriģinālā glezna, vienīgā visā pasaulē. Pēc zādzības neveiksmīgajam pārītim astē sēž Dānijas policija, Interpolē aģenti, vietējā un Japāņu mafija. Bet mākslā nejēdzošie zagļi, nevar saprast, kādēļ izcēlusies tāda jezga. Komēdijas pamatā izrādījās patiess gadījums par Rembranta gleznas zādzību 1999. gadā.
Aizraujošās filmas iespaidā velējos kaut ko vairāk uzzināt par šo holandiešu gleznotāju. Rembrants dzīvē izbaudījās visu iespējo- slavu, bagātību gan arī nabadzību, kritiku. Viņa darbos ir kaut kas tāds, no kā nevar tik ātri atraut acis, kas ieinteresē.
Referāta mērķis ir papildināt savas zināšanas par Rembrantu, tā daiļradi un 17. gs. holandiešu mākslu kopumā.
1606.g. 15. jūlijā Leidenes dzirnavnieka Harmensa van Reina ģimenē piedzima astotais bērns, kuru nosauca par Rembrantu. Ģimene bija diezgan turīga- tēvs dzirnavnieks, māte- maiznieka meita. Rembranta tēvs, intuitīvi juzdams jaunākā dēla apdāvinātību, nežēloja līdzekļus viņa izglītībai. Vispirms puisēnu atdeva latīņu skolā, bet no 14 gadiem viņš uzsāka apgūt teoloģiju un tiesību zinības Leidenes universitātē, Rembrantam zinātniskā sholastika drīz apnika un, mācījies tikai vienu gadu, viņš iestājās slavenā Leidenes gleznotāja Jākoba Traksona van Svānenburga darbnīcā. Viss noritēja gludi, kamēr skolnieks godprātīgi apguva glezniecības amata ābeci: prasmi uzstiept un nogruntēt audeklus, izgatavot apakš rāmjus, berzt un sajaukt krāsas, apdedzināt ogli zīmēšanai. Taču pēc tam, kad Rembrants bija apguvis zīmējuma, kompozīcijas un perspektīvas pamatus, reliģisko sižetu galvenos atribūtus un elementus, skolotājs saprata, ka viņš vairs neko jaunu Rembrantam nevar iemācīt. Svānenburga dogmas un shēmas jauneklim vairs negāja pie sirds. Vecajam dzirnavniekam nācās samaksāt mantojuma tiesu citiem bērniem, lai viņa mīlulis varētu turpināt mācības Amsterdamā pie pazīstamā vēsturiskā sižetu gleznotāja Pītera Lastmana.…
