Secinājumi.
Senās Ēģiptes reliģija ir grandioza. Var secināt, ka tā ir izgājusi cauri daudz dažādu sarežģītu notikumu posmam. Ņemot vērā pieminekļus un citus vizuālos un rakstiskos avotus, kas saglabājušies līdz mūsdienām, tas viss ilga vairāk nekā 3500 gadus. Senās Ēģiptes reliģija ir ne tikai hronoloģiski gara, bet arī ļoti daudzveidīga. Tā sevī ietver fetišismu un totēmismu, politeismu un monoteisko domāšanu, dažādus kultus, pretrunīgus mītus, idejas par pēcnāves dzīvi, kā arī citas nozīmīgas lietas. Patlaban zinātnes līmenis ir tik ļoti attīstīts, ka var padziļināti izpētīt katru no šiem aspektiem. Ēģiptiešiem ļoti svarīga bija sagatavošanās pēcnāves dzīvei. Ēģiptieši uzskatīja, ka, lai cilvēka gars varētu dzīvot laimīgu dzīvi aizpasaulē, bija nepieciešams ļoti labi saglabāt cilvēka miesu, jeb fizisko ķermeni, lai aizpasaulē gars varētu atpazīt savu miesu un viņi atkal apvienotos. Ir svarīgi saprast to, ka senajā Ēģiptē nekad nebija vienota reliģija, jo viss bija atkarīgs no attiecīgā laika posma un vietas. Katrā vietā dievi un faraoni tika pielūgti citādāk, katrā vietā bija savas tradīcijas un rituāli.Dažkārt notika arī dažādi konflikti pretrunu dēļ. Lai arī reliģija skāra visus ēģiptiešu dzīves aspektus, arī zinātni un izglītību, tā netraucēja to pilnīgu attīstību. Beigās vēlos pieminēt Jāņa Evanģēlijā lasāmos vārdus:
‘‘Iesākumā bija vārds,
Un Vārds bija pie Dieva,
Vārds bija dievs.’’ [4]
…