Ievads.
Reliģija uzskatāma par ļoti būtisku kultūrvēsturisko fenomenu, kas kopš cilvēces pirmsākumiem ir vēstījusi par kaut kā pārāka un svētāka esamību. Tomēr laika gaitā tās ietvaros ir raisījušās arvien asākas diskusijas par to, kas īsti ir šis pārākais spēks. Šajā ziņā domas ir dalījušās jau kopš izseniem laikiem, tādējādi veidojot pamatu nopietniem reliģiskiem strīdiem un konfliktiem. Līdz ar to ir iespējams secināt, ka tieši dažādas reliģiskās atšķirības jeb, pareizāk sakot, dažāda izpratne par reliģiskiem fenomeniem, ir bijušas daudzu nelaimju un postījumu pamatā. Par to liecina, piemēram, katoļu inkvizīcijas un raganu, t.i., sieviešu publiska dedzināšana. Arī mūsdienās sastopamās asiņainās sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, katoļu un protestantu karš Ziemeļīrijā, konflikts Šrilankā, hinduistu un musulmaņu savstarpējā vardarbība, karš Dienvidslāvijā utt. ir tikai gadsimtiem ilgu reliģisku maldu turpinājums. No vienas puses to varētu „norakstīt” uz teokrātiju (valsts saplūšana ar baznīcu), kas bieži vien iet roku rokā ar atpalicību, cilvēktiesību ierobežošanu un vardarbību (spilgts piemērs - virkne arābu valstu), tomēr tai pašā laikā arī nedrīkst aizmirst par demokrātismu, attīstību un modernismu, kura pamatā ir sekulārisms (laicīgā dzīve; pasaulīgais) (Ziemeļeiropas valstis) .
Līdz ar to šī darba mērķis ir censties skaidrot reliģisko konfliktu rašanās iemeslus. Par darba hipotēzi tiek izvirzīts apgalvojums, ka reliģiskie konflikti pastāv nevis būtisku reliģisku atšķirību dēļ, bet gan atšķirīgu cilvēku uzskatu dēļ. Citiem vārdiem sakot, vaina ir meklējama nevis reliģijā, bet gan cilvēkos un viņu dažādā izpratnē par reliģiju.
Kāpēc uz Zemes nav miera?
Uz šo jautājumu atbildi ir meklējis Dons Mario Maccoloni, skaidrojot, ka „miera uz Zemes nav tāpēc, ka vienmēr atrodas cilvēki, kuri grib uzspiest citiem savu ticību un idejas darbojoties Dieva vārdā, jo uzskata, ka Viņa griba tiem ir zināma. Lūdzu, neķeraties uzreiz pie Bībeles. Labāk parunāsim kā draugi, sadevušies rokās. Ja jūs izmantosim Bībeli pret jebkuru cilvēku, tad tas tikai izraisīs pretrunas. Bībeles skaidrojumi atšķiras atkarībā no laika, vietas un apziņas līmeņa. Pret jebkuriem jūsu desmit citātiem es varu likt priekšā simts savus, kuri pierādīs pretējo. Nevajag strīdēties. Vai tad jūs neredzat, ka visu reliģiju pārstāvji meklē tieši to, ko jūs jautājat - mieru. Nevajag meklēt mieru turot atkailinātu zobenu rokās. Arī Bībeli bieži vien izmanto kā ieroci. Kad praksi nomaina ar teoriju, tad lai nu kāda cēla tā būtu, bieži aizmirst, ka patiesa reliģija paredz garīgu zināšanu īstenošanu dzīvē, sliktākā gadījumā tas ļoti ātri novedīs pie dažādiem konfliktiem un šķelšanās. Kāpēc? Kad mēs sākam strīdēties, tad zaudējam mīlestību, uzbudināmies un katrs no mums cenšas aizstāvēt savu viedokli, kurš kaut arī var būt patiess, taču būtībā ir ego viedoklis. Nākamais solis ir cieņas zudums vienam pret otru. Oponents krīt mums uz nerviem un mēs gribam to nomelnot un iespējams, pat apvainot.
…
