Pasaulē ļoti daudzi cilvēki pievēršas reliģijai. Viduslaikos un senos laikos bez reliģijas cilvēki nevarēja dzīvot, tā bija kā dienišķā maize. Savukārt mūsdienās bez tās var dzīvot. Ar ko tas ir izskaidrojams? Manuprāt ar to, ka agrāk cilvēkiem bija jāpārdzīvo daudz lielākas ciešanas. Lai tās remdētu, viņi vērsās pie palīdzības pie augstāk stāvošiem spēkiem. Tie viņus varēja uzklausīt un ar garīgo spēku mierināt, bet ne fiziski kaut ko pateikt vai pažēlot. Tas, manuprāt, arī ir tas galvenais kāpēc cilvēki pievēršas reliģijai. Jo sabiedrības jeb sociālais mierinājums nav tik spēcīgs kā garīgais. Savās ilūzijās, cilvēks iztēlojas savu mierinātāju un uzņem spēkus, ko pats atdod mierinātājam. Cilvēkiem, lūdzot Dievu, rodas lielāks gribasspēks, tāpēc arī turpmāk kādam veicas. Un to panāk nevis kāds augstāks spēks, bet pats cilvēks, kurš it kā tic tam, ka “viņš, tur augšā” palīdzēs. Daudzreiz arī viss vēršas par labu.
Tādi ir mani uzskati par reliģiju, bet kādi ir citu pasaulē slavenu psihologu uzskati, ar to var iepazīties referāta iztirzājumā.…