Japāņu kultūra eiropiešiem šķiet unikāla un noslēpumaina. Izslavētā japāņu pieklājība ir daudz dabiskāka nekā ķīniešu ceremoniālais dzīvesveids. Japāņu izcilās darba spējas ir apvienojušās ar spilgti izteiktām goda jūtām un bezierunu paklausību imperatoram. Austrumu skaistuma izjūta, kautrība, lakoniskums un vienkāršība savienojumā ar izsmalcinātību apģērbā un interjerā Japānā ir pārsteidzoša.
Japāņu zemi dēvē par „Uzlecošās saules zemi”, visa pasaule Japānu pazīst kā elektronikas, automobīļu, samuraju, krizantēmu, kimono, geišu un tējas ceremoniju zemi.
Japāna mūsdienās ir viena no līderēm pasaules ekonomikā. Daudzu produkciju veidu (videomagnetafonu, rūpniecisko robotu, automobiļu, kuģu) ražošanā tā ir pirmajā vietā. Japānu bieži dēvē par 20. gadsimta „ekonomisko brīnumu”.
Japāna ir kontrastu zeme, kur blakus modernai lielražošanai , izciliem zinātniski tehniskā progresa sasniegumiem un mūsdienīgām ražošanas attiecībām un darba stilam saglabājušās senas tradīcijas, dzīvesveids, uzvedības normas un savstarpējās attieksmes, vērtību orientācija. Japānā vienādi mīl visu jauno, progresīvo un seno tradicionālo.
Japānas iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir pozitīvs. Šeit ir vismazākā zīdaiņu mirstība un visgarākais cilvēku mūžs – vidēji 80 gadi – pasaulē. Valstī ir vairāk nekā 4 tūkstoši cilvēki, kas nosvinējuši savu 100 gadu jubileju. Japāņi šo faktu skaidro ar savu dzīves stilu un askētisko uzturu. Uzturā viņi galvenokārt lieto augu valsts produktus un jūras veltes. Japāņi pamatoti sevi sauc par „veselīgu cilvēku nāciju”.
Kas ir šī noslēpumainā Japāna, kas mūs – eiropiešus tā vilina? Kas ir japāņu dzīves pamatā, kas ļauj viņiem apsteigt pārējo pasauli?
Var rasties iespaids, ka mūsdienu industrializētajā Japānā nav īpašas intereses par reliģiju. Tomēr, uzzinot par reliģisko grupu lielo skaitu un dievlūdzēju pieplūdumu tempļos un svētnīcās, jo īpaši Jaunā gada svētkos, šis uzskats ir jāmaina.
Trīs galvenās reliģijas ir budisms, konfūcisms un sintoisms. Vai šis reliģijas ir Japānas balsti? …
