Turcijas integrācija Eiropas Savienībā reliģijas aspektā – ir aktuāla Eiropas Savienības paplašināšanās, tās vērtību definēšanas un Eiropas galējo robežu noteikšanas jautājumos.
2005. gadu iezīmēja nozīmīgs pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē, jo pēc vairāk nekā 40 gadu ilga dialoga tika uzsāktas oficiālās sarunas par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Šis lēmums par sarunu sākšanu ir izraisījis plašas diskusijas. Pamatā Eiropas Savienības iekšienē notiekošās diskusijas par Turcijas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai balstās uz trim galvenajiem aspektiem – viens no tiem ir jautājums par lēmumu pieņemšanu. Kāda būtu Turcijas ietekme Eiropas Savienības Padomē, vai tā būtu tāda pati kā Vācijai, Francijai? Par šo jautājumu uztraucas kā Vācija, tā arī Francija, tā arī daudzas no mazākajām ES dalībvalstīm, kas pēc Turcijas pievienošanās ES baidās tikt vairāk marģinalizētas ES institucionālajā struktūrā. Tiek uzskatīts, ka Turcijas pievienošanās ES varētu iezīmēt pat lēmumu pieņemšanas procesa paralizēšanu. Kā otrs aspekts tiek izvirzīts ģeopolitikas jautājums. Turcija robežojas ar tādām politiski nestabilām valstīm kā Irāna, Irāka, Sīrija, Armēnija, Gruzija, līdz ar to iespējamās ES robežas varētu kļūt par nestabilām.
Kā trešais aspekts un viens no galvenajiem šķēršļiem Turcijas integrācijai Eiropas Savienībā tiek izvirzīts reliģiskais aspekts – atšķirība starp kristietību un islāmu. Daļa ES dalībvalstu sabiedrības pārstāvju Turciju skata kā eirāzisku valsti, kā vienojošu tiltu starp Eiropu un Āziju. Tai pašā laikā citi Turciju ar 72 miljoniem iedzīvotāju, kuri pārstāv islāma ticības vērtības, vērtē kā draudu Eiropas vērtību sistēmai. Lai gan nav skaidri noteikti pamatprincipi, kuri raksturo eiropeisku valsti, daudzi kultūru atšķirību starp ES dalībvalstīm un Turciju izvirza kā vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai Turcija pievienotos ES. …
