Vēl gluži nesen cilvēks, kurš vēlējās, lai viņu uzskatītu par izglītotu, cik vien spēdams, skandināja, ka ir ateists. Zinātnes, tehnikas vai progresa vārdā – atkarībā no situācijas – tika apgalvots, ka „augstākās varas” pastāvēšana ir neiespējama. Tas bija laiks, kad ikvienu, kas runāja par Dievu, paradīzi, dvēseli un grēku, sauca par atpalikušu.
Sastapdamies ar ciešanām, cilvēki bieži vien sāk apšaubīt Dieva esamību, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi sirds dziļumos tam netic! Jā, ir daudz arī tādu, kas netic Dieva esamībai. Katram indivīdam ir savi uzskati. Un katrs pats izlemj - ticēt, vai nē! Un, kam ticēt!
Dievs ir cieši saistīts ar reliģiju. Reliģijas ir daudzas, un katrai ir savi uzskati par Dievu kā pielūgšanas objektu. Un dzīvi! Reliģija aizstāj tikai personīgo nespēku, kuru mūsdienu cilvēkam galu galā būtu jāpārvar pašam, bet to var pārvarēt ar Dieva palīdzību!
Dievs ir tepat.
To nav viegli pamanīt,
Bet, atklājot Dievu sev blakus,
Pasaule izskatās savādāka.Kas ir reliģija?
Var puslīdz droši pieņemt, ka tas, ko mēdz dēvēt par reliģiju ir tikpat vecs kā cilvēks. Reliģiju praktizēja, jau sākot ar paleolīta ēru apbedīšanas un auglības rituālu veidā un medību maģijā. Kromanjonas cilvēks (homo sapiens priekštecis),kura skeletu atliekas atrastas Kromanjonā (Dienvidfrancijā), piekopa ne tikai auglības, apbedīšanas un medību maģiju, bet izgatavoja apbrīnojami precīzas freskas uz alu sienām un griestiem, kā arī veidoja reliģiskas figūras no māla un kauliem. Šis reliģiskais impulss turpinājās, uznākot uz pasaules skatuves Ēģiptes, Mezopotāmijas, Indijas un Ķīnas civilizācijām.…
