Tautas, kuras ienāca Ēģiptē kā klejotāji vai iekarotāji, parasti ātri asimilējās(padarīja sevi līdzīgu, uzņēma) un nerādīja īpašas izmaiņas ēģiptiešu izskatā.
Parastie vienkāršo ēģiptiešu apģērba gabali bija gurnauts vai garš krekls. Dažreiz cilvēki strādāja pilnīgi kaili. Uz galvas nereti nēsāja galvassegu ar pagarinājumu, kas pasargāja kaklu no apdegšanas saulē. Ēģiptieši lielu nozīmi piešķīra ārējam izskatam, sievietes krāsoja lūpas, un iezīmēja melnu acu kontūru, kā sievietes tā vīrieši kopa savu ādu un matus, jo ķermeni uzskatīja par gara mājvietu. Tam pievērsa sevišķu uzmanību gan dzīvam esot, gan it sevišķi, sagatavojot to nāvei-balzamējot(ievadot miruša cilvēka ķermenī konservējošas vielas, lai to pasargātu no trūdēšanas) un mumificējot.
Balzamēšanai bija vairāki veidi atkarībā no personas maksātspējas. Augstmaņu un faraonu balzamēšana ilga vairākas nedēļas un prasīja augstu meistarību. Katrs no balzamētājiem pārstāvēja kādu dievību. Darbu vadītājs uzlika sev Anubisa šakāļa masku. Iekšas tika izņemtas un mumificētas atsevišķos traukos ar vāciņiem. Ķermenis tik turēts īpašā maisījumā, tad satīts ar auduma gabaliem un sveķiem. Mūmijas pēc balzamēšanas varēja glabāties tūkstošiem gadu. Daudzas no tām atrodamas dažādos pasaules muzejos.
Mans secinājums ir tāds, ka senās Ēģiptes kultūra un reliģija ir ļoti plaši jēdzieni. Lai tos minimāli pārzinātu ir jāvelta daudz laika, nerunājot par senās Ēģiptes kultūras, reliģijas, mitoloģijas u.c. pārzināšanu. Mani vienmēr ir interesējusi senā Ēģipte, tā piesaista ar savu mistiku, atšķirīgumu, krāšņumu un noslēpumiem par visu tekstā iepriekš minēto. Visnotaļ nozīmīgākie sasniegumi senajā Ēģiptē bija apūdeņošanas ierīces, papiruss, Kuģu būve, astronomijas zināšanas, kalendārs, Saules un ūdens pulksteņi, algebra, ģeometrija, aritmētika, anatomija, medicīna, mirušo balzamēšana, Hieroglifiskā rakstība, arhitektūra.
…