Reliģija arī mūsdienās ir diezgan aktuāls temats, ne tikai vien tāpēc, ka liela pasaules iedzīvotāju daļa pieskaita sevi pie kādas no daudzajām reliģijām, bet arī tajos brīžos, kad modernizējas zinātne un valstīs tiek pieņemti likumi, kuri skar arī baznīcu. Protams, bieži vien tas skar kristietību, bet lai spētu to apskatīt ētiskā līmenī, to ir jāsalīdzina ar citām reliģijām, jo pasaulē pastāv ne tikai kristietība un tās paveidi, bet arī jūdaisms, islāms, budisms, hinduisms u.c.
Sabiedrībā ir sastopamas dažādas ētikas problēmas, kuras skar mūs visus, tomēr, diemžēl šīs problēmas ir sastopamas arī reliģijā, kurā, pēc būtības, tām nevajadzētu būt, jo reliģija risina arī tādus problēmjautājumus kā ētikas pamatus, pat atsevišķos gadījumos ir ētikas pamatā. Šī iemesla dēļ ir jāapskata reliģija no ētikas puses, lai izvērtētu, cik tā patiesībā ir ētiska. Tā kā ir dažādi reliģiju veidi, tad arī to ētiskums ir citādāks. Dažādos avotos tiek minēts, ka reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas un, ka bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. [4] Pat tikai vien no šī teikuma, var skaidri izsecināt, ka tieši šie „uzskati” arī rada ētikas problēmas, jo katram cilvēkam ir savi uzskati un, ja šie dažādie uzskati pastāv arī starp dažādām reliģijām, tas jau vien nozīmē tikai to, ka arī katrai reliģija ir citādāki ētiskie uzskati un tieši tas padara reliģiju pat par globālu ētikas problēmu.