Elpošana ir sarežģīts process un no pilnvērtīgas elpošanas ir atkarīgi daudzi organismā notiekošie procesi - sākot ar gāzu apmaiņu, beidzot ar bioķīmiskām reakcijām organisma šūnās. No organisma piesātinātības ar skābekli ir atkarīga sirds un asinsvadu sistēma, elpošanas sistēma, bet no minēto sistēmu pilnvērtības darbības ir atkarīga smadzeņu darbība.
Darba dienas laikā, it īpaši, ja darba telpas netiek regulāri izvēdinātas, maiņas procesi organismā palēninās, kā rezultātā var būtiski pasliktināties labsajūta. Izeja ir vienkārša - ar pareizu elpošanas vingrojumu izpildes palīdzību asinīs paaugstinās skābekļa daudzums, palielinās darba spējas. Uzmanības pievēršana savai elpošanai savukārt palīdz nomierināties un mazināt stresu.
Tas ir arī labs veids kā atbrīvoties no liekās, negatīvās enerģijas, uzlabot pašsajūtu, sajusties daudz mierīgāk un spēt labāk koncentrēties, uzveikt elpceļu slimības, piemēram, astmu, alerģiskas reakcijas, labi noder arī iesnu un klepus gadījumā, bet pats svarīgākais, ka šāda elpošana palīdz relaksēties pēc fiziska darba un slodzes.
Lielākoties relaksējošā elpošana ir ienākusi pie mums no austrumu zemēm kopā ar jogu. Tā piedāvā mums vairākus relaksējošās elpošanas veidus, bet kā galveno uzsver – diafragmālo elpošanu, kas ir ieteicama arī dažas stundas pēc dzemdībām. Relaksējošajā vingrošanā ir svarīgi iemācīt pareizu elpošanas stereotipu ar pagarinātu izelpu.
Kacudzo Niši savā grāmatā „enerģētiskā elpošana” uzsver, ka cilvēk elpojot pareizi, patērē ļoti maz enerģijas, bet uzkrāj to ievērojami vairāk. …