Tāpat kā daudzas citas tehnoloģijas, arī relāciju datu bāzes izgudrošanu var attiecināt uz IBM kompāniju, 1960to gadu beigās un 1970to gadu sākumā. Tas bija periods, kad firmas atklāja, ka kļūst pārāk dārgi noalgot noteiktu skaitu ar cilvēkiem, lai viņi pildītu konkrētus uzdevumus, kā datu indeksēšana un glabāšana un tas ietekmēja pētniecības finansēšanu efektīvākiem mehāniskiem risinājumiem.
1970.gadā IMB izgudrotājs Tods Kodds publicēja savu pirmo rakstu par relāciju datu bāzēm. Raksts parādīja veidu kā lietot relāciju aprēķinus un algebru, lai ļautu netehniskiem lietotājiem glabāt un iegūt lielu informācijas daudzumu. Kodds paredzēja sistēmu, kur lietotājam būtu iespējams piekļūt informācijai ar angļu valodas palīdzību, un kur informācija tiktu glabāta tabulās.
Ņemot vērā raksta tehnisko dabu un paļaušanos uz matemātiku, raksta svarīgums netika atzīts uzreiz. Taču tas noveda pie tā, ka IBM nodibināja pētnieku grupu, vēlāk zināmu kā System R.
System R projekts bija paredzēts, lai izveidotu relāciju datu bāžu sistēmu, kura varētu kļūt par produktu. Tā agrākie modeļi tika izmantoti, lai dažas organizācijas varētu eksperimentēt. Vēlākas versijas tika testētas un realizētas dažās kosmiskās aviācijas industrijās.
Galu galā System R pārtapa par SQL/DS, kas vēlāk kļuva par DB2. Valoda, kuru izgudroja System R zinātnieku grupa – SQL – kļuva par industrijas standartu un tagad ir ISO standarts.…