Cilvēki arvien ilgojušies pēc atpūtas dabā, lai dzirdētu koku šalkoņu, putnu dziesmas, ūdens burbuļošanu, apbrīnotu puķu ziedu formu un krāsu burvību, ainavu skaistumu. Parka nozīme, tā labvēlīgā ietekme uz cilvēku būs pilnvērtīga, ja parks tiks izveidots kā mākslas darbs. Ar vārdu “parks” apzīmē angļu (ainavu) parkus, kas sāka veidoties18.gs. Anglijā. Rīgā 18.gs. un 19.gs. pirmajā pusē ierīkotos apstādījumus sauca par dārziem (Ķeizardārzs, Vērmanes dārzs). Pēc lielā Tēvijas kara Rīgā tiek projektēti un ierīkoti jauna tipa parki. No iepriekšēju laiku parkiem tie atšķiras gan satura, gan platības ziņā, kas daudzkārt pārsniedz Rīgai raksturīgo nelielu parku un dārzu apmērus. Pie jauna tipa parkiem pieder Rīgas Kultūras un atpūtas parks.
1621.g. zviedru karalis Gustavs II Ādolfs pienāca ar karaspēku pie Rīgas un ierīkoja nometni Milgrāvja rajonā. Pastāv versija, ka no tā cēlies Mežaparka pirmais nosaukums- Ķeizarmežs. 1901.g. atzīmējot Rīgas 700 gadus, Ķeizarmežs 527 ha platībā tika iesvētīts un pilsētas valde pieņēma lēmumu par šī plašā piepilsētas rajona plānojumu, kura pamatā bija uzdevums pārveidot to par publisku parku. Mūsdienu Rīgas Kultūras un atpūtas parku sāka veidot 1949.g., tā pamatfunkcijas bija organizēt iedzīvotājus aktīvai atpūtai brīvā dabā.…
