Tātad, izejot no definīcijas ko nosaka likums, reklāmas vēl viena būtiska skaidrojuma sastāvdaļa ir komersprakse, jeb reklāmu izdod komersants, pašnodarbinātais vai jebkuras citas saimnieciskas, regulāras darbības, profesijas pārstāvis. Nav vienas konkrētas formas , jeb rāmju, kurā ielikama reklāma, bet pastāv citi rāmji, ko definē pats likums, jeb pastāv īpašs regulējums par to, kas reklāmā nedrīkst būt.
Reklāma pēc būtības ir arī insturments, ar kura palīdzību komersants piesaista uzmanību savai saimnieciskajai darbībai, vienlaicīgi sekmējot savu preču,pakalpojumu apriti, taču netiešā vedā arī attīstot konkurenci, jo reklāmas ir vienmēr publiskas un viegli apskatāmas, kas nozīmē to, ka iespējamais konkruents ir aptuveni informēts par līdzīga saimnieciskās darbības veida apriti, cenu un veidu.…