Mūsdienu saspringtajā un tehniski attīstītajā ikdienas dzīvē, kad preču un pakalpojumu klāsts neskaitāmas reizes pārsniedz mūsu ikdienas pieprasījumu – reklāma ir viena no neatņemamajām parādībām, ar ko sastopamies ik uz soļa – uz ielas krāsaini reklāmas plakāti, apgleznotas sienas, krāšņi rotāti transporta līdzekļi; reklāmas televīzijā, radio, iemīļotajā žurnālā, biznesa avīzē u.c. Reklamē visu – ne tikai preces un pakalpojumus (sākot ar sadzīviskām ikdienas precēm un beidzot ar bankām un nekustamajiem īpašumiem), bet arī idejas, vērtības, dzīves stilu. No to krāsainības un daudzveidības gluži vai reibst galva - „jūs jau tā esat pārkrauts ar mulsinošu iespēju pārpilnību tērēt savu laiku un līdzekļus, darot, vērojot un lietojot dažādas lietas. Bet katru dienu parādās arvien jauni un jauni piedāvājumi” [8,7]. Un katrā jūsu brīvajā mirklītī – filmu starplaikos, interneta sērfošanas laikā kāda reklāma neapšaubāmi centīsies pievērst uzmanību. „Atzīstiet: jūsu uzmanība – laiks, kas pieejams, lai jūs pievērstu kaut kam uzmanību – ir ļoti deficīts resurss” [8,8]. Tas nozīmē, ka katra reklāmas devēja, izstrādātāja un plānotāja uzdevums ir sasniegt mērķauditorijas uzmanību, likt cilvēkam kaut uz mirkli pievērsties konkrētas preces vai pakalpojuma reklāmai.
Šim mērķim tā pat kā visā tirgus ekonomikā kopumā tiek tērēti līdzekļi – kā pareizāk, kā efektīvāk sasniegt potenciālo pircēju, - parādās jaunas idejas, reklāmas kļūst aizvien krāšņākas, tiek izdomātas un atklātas aizvien jaunas nišas, kur varētu ievietot reklāmu.
Taču bieži vien tiek aizmirsts cilvēka faktors – kā jutīsies patērētājs neskaitāmo piedāvājumu ielenkumā – ikkatrā sadzīves un izklaides sfērā viņš sastopas ar reklāmām! Tās kļūst aizvien uzbāzīgākas, bieži vien bez pašu vēlmes esam spiesti uzklausīt vai iepazīties ar reklāmu, kas mums ir pilnīgi neaktuāla – cilvēkam netiek dota iespēja izvēlēties. Viņš ir burtiski spiests iepazīties ar reklāmu daudzās dzīves situācijās. „Reklāmai ne tikai jāpaplašina ietekmējamo zināšanas, tā vienmēr ietver arī centienus vadīt ietekmējamo uzvedību reklamējošā uzņēmuma interesēs” [7, 371]. Tātad lielākā vai mazākā mērā reklāma mēģina ietekmēt mūs katru, radot pastāvīgu spiedienu.
Tomēr būtu samērā absurdi cīnīties ar reklāmu kopumā, jo tā mūsu dzīvēs ievieš jauno, palīdz izvēlēties, informē, un beigu beigās, kā apgalvo kāda reklāma televīzijā, tā ļauj mums skatīties iemīļotos raidījumus.
Tomēr šai sakarā pēc manām domām iezīmējas kāda ļoti nopietna un mūsdienīga problēma – cik ētiska, cik pieņemama un cik labi uztverama reklāma mūsdienās tiek ražota. Vai cīņā par vietu tirgū, sīvās konkurences apstākļos nezūd cilvēciskais motīvs, priekšplānā izvirzot peļņu, peļņu un tikai peļņu? Vai reklāmdevējs domā arī par to, vai viņa veidotais reklāmas rullītis vai plakāts būs baudāms visiem, pieņemams un neaizskarošs? Būtisks ir jautājums, vai, mēģinot ieviest ko jaunu un šokējošu, reklāmdevējs nepanāk pretējo efektu.…
