Reklāmas uztvere
Pētījumi rāda, ka civēku smadzenes ir sevī noslēgta sistēma, kurai saikne ar ārpasauli ir relatīvi ļoti vāja, jo tikai pavisam neliela daļa no apkārtnē esošajiem kairinatajiem tiek atspoguļoti mūsu apziņā. Šo fenomenu, ko dēvē par uztveres selektivitāti, ir pētījis amerikāņu psihologs I. Čerijs. Analogi uztveres selektivitāte ietekmē arī uztvertās reklāmas informācijas apjomu un saturu, it īpaši ar vairākiem reklāmas adresātam nozīmīgiem kairinātājiem.
Cilvēka uztvere darbojas pēc geštalta (koptēla principa). Geštalts (“gestalt” - tulkojumā no vācu valodas figūra, tēls, veselums, tas, kas no “nekā” ir kļuvis par “kaut ko”) ir eksistencionālās psihoterapijas mūsdienu novirziens. Šodien geštalts pauž savu potenciālu un efektīvas izmantošanas iespējas ne tikai psihoterapijā, bet arī pedagoģijā, izglītībā, biznesā, mākslā, politikā utt.
Geštalts sekmē patiesu kontaktu veidošanu, spējas veidot līdzsvarotas attiecības ar apkārtējo pasauli, kā arī spēju apzināties to, kas traucē cilvēkam veidot pilnvērtīgu kontaktu, un liek bieži atkārtot slimīgus, neirotiskus uzvedības scenārijus3 .
Var izdalīt divus faktorus, kas ietekmē uztveres selektivitāti. Labāk tiek uztverti
• izteiksmīgie objekti
• saturīgi nozīmīgi objekti
Lai izveidotu izteiksmīgu objektu, jāņem vērā šadi četri aspekti: figūra un fons, forma, krāsas un to kombinācijas un novietojums.
Figūra un fons. Pilnīgi jebko klients šaja pasaulē uztver ka figūru uz fona. Figūra neeksistē pati par sevi, bez fona. Objektus, kuri reklāmā ir īpaši akcentējami, var izvirzīt priekšplānā, novietojot tos uz kontrastējoša fona. Liels vienkrāsains, neaizpildīts laukums reklāmas sludinājumā nav paredzētās reklāmas vietas izmiekošana, jo tas palīdz izcelt figūru.
…
