1.nodaļa Reklāmas vēsture
Tie bija viduslaiki, kad ļaudis pamazām atvadījās no dzīves alās, lai sāktu dzīvot pilsētās, mājās. Arī jauno darbarīku izgudrošana deva iespēju ražot vairāk lietu, nekā pašam un paša ģimenei vajadzīgs. Tāpēc kaimiņu ģimenes, kurām kaut kā pietrūka, iegādājās šīs saražotas preces. Tādējādi izgudroja ne tikai tehniskus jauninājumus, bet arī patērētāju. Pēc tam radīja iepirkumu vietu, kur patērētājs spētu iegūt sev nepieciešamo lietu. Taču kāda jēga būtu bijusi veidot veikalus, ja cilvēks ar nepieciešamību kaut ko iegādāties nespētu atrast pareizo iepirkšanās vietu? Tāpēc veikala uzturētajam (īpašniekam) bija jāinformē citi par tā esamību. Varētu teikt, ka tā, lūk, radās reklāma.
Ilgu laiku reklāma bija tikai sīktirgotāju nozare vai medicīnas darbinieku nolīmētas sienas ar plakātiem. Pirmais izņēmums bija Benjamina Frenklina maza izmēra avīzīte (pielikums laikrakstam The Saturdej Evening Post) ar nosaukumu Franklin’s General Magazine and Historical Chronicle, kura 1741. gada 10. maija numurā tika publicēta pirmā oficiāli legālā reklāma pasaulē. Tajā tika piedāvāts atalgojums par aizbēguša verga atrašanu.
19.gs. diezgan strauji un dramatiski mainījās situācija arī reklāmas biznesā (lai gan to vēl nevarēja saukt par biznesu). Pirmām kārtām to noteica Amerikas straujā attīstība, ka arī industriālā revolūcija. Tieši 1825. gads radīja lūzumu reklāmas attīstības vēsturē. Laikraksts The New York Gazette sāka lietot Vācijā ražoto rotējošu iespieddarbu mašīnu, kas stundā spēja izlaist 2000 laikraksta numurus. Izdot presi kļuva izdevīgi. Auga apgrozījums, samazinājās vienas kopijas pašizmaksa un cena. Reklāmas cenu varēja paaugstināt, jo tā nonāca pie daudz vairāk cilvēkiem, jo arī daudz vairāk cilvēku sāka iegādāties preses izdevumus. Līdz ar industriālo revolūciju un transportēšanas metožu pieaugumu drukāšanas medijs ( kas iepriekš bija tikai vietējs) uzplauka nacionālo izdevumu veidā (Ņujorkas presi lasīja ne tikai Ņujorkā u.tml.).
…
