Darba autors pazīst vairākus cilvēkus, kurus kaitina nesaskaitāma reklāma, kas vienmēr pārtrauc mīļāko TV raidījumu visinteresantākajā momentā vai atkārtojas desmitiem reižu stundā pa radio (aptuveni 20% no ētera laika ir pārpildīti ar reklāmu – autora personiskie aprēķini). Tomēr, jāpievērš uzmanību tam, ka cik arī mums nepatiktos „reklāmas virskundzība” mēs pastāvīgi sekojām tai – izvēlamies „Pepsi”, lasām „Dienu”, pērkam televizorus „SONY”, izmantojām „Unibankas” pakalpojumus un tml. Pie tam vienas reklāmas efekts ir daudz iespaidīgāks, nekā citas. Katrs cilvēks skaidro šo paradoksu pēc sava prāta. Arī šī pētījuma autoram ir vēlēšanās izpaust savu viedokli par doto jautājumu – šī vēlme ir pirmais izvēlētā temata iemesls.
Par otro iemeslu kalpo sekojošā pretruna – neskatoties uz to, ka reklāma ir bez šaubām nepieciešama un neatņemama mūsdienu informatīvas sabiedrības sastāvdaļa, tā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un psihi, bet reklāmas tālāka attīstība var būtiski izmainīt sociālās attiecības nākotnes sabiedrībā.
Šo divu iemeslu iespaidā autors kā sabiedrības pilntiesīgs loceklis, kas nenorobežojas no valdošām pasaulē sociālām pretrunām, izvēlējas aktuālu tēmu – „reklāmas ietekme”.Iepazīstieties – reklāma!
Reklāmai tiek atvēlēta būtiska informatīva loma mūsu dzīvē. Nepieciešamība pēc reklāmas parādās tur, kur patērētājam ir brīva izvēle, un viņš ir tiesīgs to pilnībā izmantot. Reklāma attīstās jo straujāk, jo plašāks kļūst preču/pakalpojumu klāsts. Normālo tirgus attiecību trūkums liek šaubīties par reklāmas nepieciešamību un samazina reklāmas apjomus (tādu uzņēmumu kā „Latvijas Gāze” vai „Latvijas Siltums” monopolstāvoklis pierāda iepriekš minēta apgalvojuma patiesīgumu attiecībā uz šo uzņēmumu „aktīvu” darbību reklāmas sfērā).
Reklāmai ir ļoti liela ietekme uz patērētāju produktu izvēli, bet ne visa reklāma ir efektīva, ne visai reklāmai ir vēlama ietekme uz personību. Kāpēc tā ir? Sakarā ar to, ka autors arī ir patērētājs, viņš mēģināja analizēt paša reakciju uz dažādām reklāmām. Viņaprāt, cilvēkam ir izveidojusies viedokļu un stereotipu sistēma, izmantojot kuru reklāmdevēji var labāk izprast mērķa auditorijas vajadzības un pilnīgāk apmierināt tās. Reklāma sasniegs savu mērķi tikai tajā gadījumā, ja tās radīšanas procesā tiks ievērotas cilvēka psihes īpašības.
Par vispārpieņemtu reklāmas uztveres modeli ir pieņemts AIDA (attention - uzmanība, interest - interese, desire - vēlēšanās, action - darbība) modelis. Pirmkārt, reklāmai ir jāpiesaista potenciāla patērētāja uzmanību, kas varētu būt kā neapzināta, tā arī apzināta.…