Reklāma ir informācijas apmaiņa masu mēdijos, ko parasti apmaksā ražotāji vai izplatītāji. Tā informē par noteiktām precēm, pakalpojumiem vai idejām. Reklāma ir paredzēta noteiktām cilvēku grupām, tādēļ tā ir nepersoniska. Uzņēmums parasti finansē reklāmu, lai pārliecinātu cilvēkus par savu preču kvalitāti un nepieciešamību patērētājam. Lielākā daļa reklāmas tiek izmantota kā pārliecinošs līdzeklis, lai pievērstu uzmanību noteiktām precēm, pakalpojumiem un idejām. Taču dažām reklāmām, kā, piemēram, valdības paziņojumiem, ir tikai informējošs raksturs.
Reklāmas tirgus Latvijā pieaug ik gadus, un ir paredzams, ka šāda dinamika saglabāsies vēl pāris gadus. Taču jau tagad masu mēdiji ir pārblīvēti ar reklāmu. Reklāma tiek pelta un slavēta. Reklāmu kritiķi nereti apvaino uzņēmējus par to, ka tie, ieguldot milzīgus finansu līdzekļus reklāmā, piespiež patērētājus iegādāties tiem nevajadzīgas preces – tādejādi uzņēmēji rada lielu pieprasījumu precei, kas agrāk nav bijusi pat ievērības cienīga. Savukārt reklāmas aizstāvji izvirza vairākus argumentus reklāmai par labu. Ekonomikā tā veicina preču un pakalpojumu attīstību, jaunu preču ieviešanu, veicina konkurenci. Bez tam reklāma finansiāli atbalsta masu mēdijus, veicina preses brīvību un dod iespēju sabiedrībā izplatīt informāciju par precēm un pakalpojumiem, kā arī par veselības un sociālajiem jautājumiem. Jautājums par to, kāda ir reklāmas ietekme uz patērētājiem un pieprasījumu, ir ļoti sarežģīts. Pasaules attīstītajās valstīs gan ekonomisti, gan reklāmas jomā strādājošie profesionāļi pēta šo problēmu, taču Latvijā šim jautājumam pagaidām tiek piešķirta ļoti maza uzmanība, un lielākā daļa reklāmas tiek veidota, balstoties uz tīri intuitīviem pieņēmumiem par reklāmas iespējamo efektivitāti.
…
